"Pamata apmeklētāji vienmēr ir bijuši bērni, jo viņus organizēti ved skolotājas un bērnudārzu audzinātājas. Šī ir mūsu pateicīgā publika, un mēs tādā veidā audzinām savus jaunos lasītājus jau no bērnības – sniedzam informācijas pratības stundas, mācām strādāt ar elektroniskajiem resursiem, kā izmantot katalogus, meklēt informāciju,” norādīja Baško.
Bibliotekāre skaidroja, ka attiecībā uz bērniem un jauniešiem vairs nepastāv tāds jēdziens kā “obligātā literatūra”. “Ir "ieteicamā literatūra" kuru mēs rekomendējam," pauda Baško.
Savukārt vecākā paaudze nāk uz bibliotēkām sadzīvisku iemeslu dēļ, piemēram, lai lasītu, iepazītos ar jaunāko periodiku un strādātu pie datoriem un apmaksātu rēķinus.
"Tikpat dažādi kā sabiedrība ir mūsu apmeklētāji," norādīja Baško, piebilstot, ka pandēmijas laikā nevarēja novērot izteiktu lasītāju intereses zudumu: “Mēs domājām, ka būs sliktāk, bet izrādās, ka ir daudz cilvēki, kuriem ir vajadzīga grāmata un informācijas resursi gan mācībām, gan darbam, gan vienkārši brīvajam laikam."
Latvijas Nacionālā bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts arī atzina, ka mūsdienās cilvēki bibliotēku izmanto ne tikai lasīšanas vajadzībām – piemēram, ir apmeklētāji, kuri novērtē tur pieejamās atvērtā biroja priekšrocības:
"Viņiem nav sava biroja, tāpēc nāk uz bibliotēku, jo tur ir pieejami datori un klusums."
Tāpat bibliotēku apmeklē cilvēki, kuri vairāk vēlas izziņas procesu – apskatīt izstādes, aiziet kādā ekskursijā vai apgūt kādas jaunas prasmes, piedalīties radošajās darbnīcās vai apmeklēt kino un koncertus. "Bibliotēkas pamatuzdevums ir krājumu glabāšana, bet tā ir arī sabiedrības satikšanās un pašiniciatīvas veicināšanas vieta, radošuma centrs. Ne velti mēs runājam par 21. gadsimta bibliotēku identitāti, – tās kļūs par daudzfunkconāliem zināšanu, kultūras, izglītības centriem. Tas viss arī atspoguļojas auditorijā," stāstīja Zilberts.
