Lai kļūtu par vilkati, ir jādodas naktī no ceturtdienas uz piektdienu uz mežu, jāatrod vilkaču arka, jāmetas kailam un trīs reizes pretēji pulksteņradītāja virzienam jāizlien cauri vilkaču arkai.
Iestudējumā uzburta spocīga gaisotne, un tās mērķis ir dzīt prom jodu jeb nelabo. Izrādes veidotāji uzsver – ir jāatceras senču tradīcijas un nav jāiet pavadā citu valstu svētku paradumiem.
"Staigāt pa mājām un prasīt končas, nezinot kāpēc, – jautri. Bet tā jau nav svinēšana. Viņš vienkārši jautri taisa ballīti. Mēs to netaisām, mēs šajā laikā piedāvājam iepazīt šīs lietas. Mēs staigājam pa takām un klausāmies senās teikas, nostāstus un visus tos mitoloģiskos stāstus," skaidroja ceļojošā cirka "Bez temata" dibinātāja Solvita Bodoga.
Arī folkloriste Ināra Kalnarāja atzina – Halovīns kļuvis par biznesu, un sabiedrība pārlieku viegli pārņem ārzemju svētku paražas. Pilsētā gan veļus esot grūtāk atzīmēt, jo allaž valda rosība, bet joprojām ikviens var atcerēties savus senčus, piemēram, skatoties dzimtas albumu.
"Visi agrāk dzīvoja savās mājās, savās saimniecībās, kuras mantoja; no vecātēva, teiksim, darba rīki, abra no vecmāmiņas vai kāds galdauts – visi senči tev te ir klāt. Viņi par sevi atgādina, un tad tu šajā tumšajā vakarā iededz svecīti, uzklāj galdu. Vienā novadā pats saimnieks sasauca pa priekšu visus veļus, lai viņi pamielojas, un tad, kad, viņaprāt, veļi bija pamielojušies, viņš sauca pārējo saimi," pastāstīja Kalnarāja.
Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" aptaujā secināts, ka 77% Latvijas iedzīvotāju Halovīnu nesvinēs, bet 16% šis vakars būs aizņemts ar Halovīna tradīcijām.
Aptaujātajiem liepājniekiem par šiem svētkiem viedokļi ir dažādi.
Agnese: "Domāju, ka Halovīns ir visu svēto diena. Aizlūdz par mirušo dvēselēm."
Kristīne: "Kādreiz, kad bija mazie bērni mazāki, tad mēs svinējām, bet tagad visi izauguši. Svecīti iededzinām, kādu ķirbīti noliekam."
Gunta: "Agrāk ar draudzeni gājām končiņām pakaļ, bet tā svinēt – nē."
