"Jau 15 gadus esmu uzņēmēja Vecrīgā un ar pilnu pārliecību varu teikt, ka nekad Vecrīga nav bijusi tik tumša un nožēlojama, kā pēdējās trīs ziemas. Svētku atmosfēras radīšana ir pilnībā uz uzņēmēju pleciem, kuri – kā nu māk un kāda kuram rocība – karina lampiņas un dekorācijas, lai vismaz kaut kā radītu Ziemassvētku sajūtu Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem. Vai Rīgas dome uzskata, ka ar divām eglēm pietiek, lai Vecrīga būtu saposta? Kur ir palikušas lampiņu virtenes, kas rotāja Šķūņu un Ķaļķu ielu? Kur ir palikušas dekoratīvās egļu virtenes pie pašas Rīgas domes? Kāpēc Melngalvju namam vairs nav svētku rotas? Tūristu informācijas centrā Ziemassvētku dekorāciju vispār nav!" sašutumu paudusi uzņēmēja Iveta.
Rīgas domes (RD) Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns pārmetumiem nepiekrīt.
"Tieši pēdējos trīs gados šajā jomā ir notikuši uzlabojumi, bet šie uzlabojumi ir jāskatās daudz plašākā kontekstā –
ne tikai Vecrīgas kontekstā, bet mūsu Kultūras pārvaldes pārziņā ir visa Rīga" uzsvēra Krievkalns.
Kopējais budžets svētku noformējumam pērn bija 600 tūkstoši eiro un arī šogad – tikpat. No šīs summas šogad 200 tūkstoši iztērēti jaunu dekoru iegādei.
Pēdējos trīs gadus Rīgā ir jauna koncepcija – mēģināt atbrīvot galvaspilsētu no līdz šim iepriekšējos gados dominējušajiem aukstajiem un zilajiem krāsu toņiem. Tā vietā tiek iepirkti dekori ar siltiem un baltiem toņiem.
"Ja mēs skatāmies procentuālā sadalījumā, 100 tūkstoši eiro tiek Vecrīgai, un šogad tieši Vecrīga ir ieguvusi jaunus ielu dekorus. Tāpat divas galvenās egles maksā naudu," norādīja Krievkalns.
No kopējā budžeta 100 tūkstoš eiro izmaksājusi svētku egļu uzstādīšana visā Rīgā. Tai skaitā abas Vecrīgas egles izmaksājušas aptuveni 50 tūkstošus. Rotājumu montāžai iztērēti atlikušie 300 tūkstoši eiro.
Taču kāpēc šogad nav izdekorēts ne Rātsnams, ne Melngalvju nams?
"Rātsnamam un Menlgalvju namam ir savs apsaimniekotājs, ir jārunā ar šo namu apsaimniekotājiem, jo mums prioritārā funkcija ir strādāt tieši ar publisko vidi – ielām, apstādījumiem, parkiem," skaidroja Krievkalns.
Pašvaldība atzīst, ka turpmāk būs jāmeklē savstarpējas sadarbības iespējas ar uzņēmējiem, taču uzsver, ka Vecrīga esot gana labi izdekorēta.
Uz jautājumu, kādēļ nav izgaismota viena no Vecrīgas centrālajām ielām – Kaļķu iela, Krievkalns norādīja: "Mēs savus dekorus parasti piesaistām "Rīgas gaismas" ielu apgaismojumam – trosēm pāri ielām, Kaļķu ielā šādu apgaismojumu nav, ja arī ir, tad ļoti retās vietās, līdz ar to mēs tur nevaram nodrošināt ielu dekorēšanu tīri tehnoloģiski."
Kaļķu ielā, lai uzstādītu dekorācijas, būtu ilgs saskaņošanas process ar namu īpašniekiem. Arī uz Vanšu tilta tieši elektrības pieslēguma iespējas sagādā problēmas, kā rezultātā daļa no tilta apgaismojuma nedeg.
"Vanšu tiltā pagājušajā gadā uzlikām jaunus dekorus, un problēma sākās ar elektrības pieslēgumiem, kas atrodas "Rīgas gaismas" pārziņā. Intensīvi meklējam kaut kādu risinājumu šīm problēmām ar elektrības piegādi," sacīja RD pārstāvis.
Kaut arī noslēgtais līgums paredz, ka līdz 8. decembrim jābūt uzstādītiem svētku rotājumiem,18. decembrī vēl tikai notiek šo rotājumu uzlikšanas darbi. Līdzīgi, piemēram, Teikā un Grīziņkalnā svētku dekorācijas tika uzstādītas vien 17. decembrī, un šīs nav vienīgās vietas, kur termiņi nav ievēroti.
"Tas ir saistīts ar mūsu izpildītāja tehniskajām iespējām šogad. Notiek intensīvs darbs, lai koki tiktu izdekorēti. Šeit jāmet akmens izpildītāju lauciņā, ka nav bijuši uzdevumu augstumos," sacīja Krievkalns.
Tas nozīmē, ka izpildītājam var rasties problēmas piedalīties nākamā gada iepirkuma konkursā, jo šogad termiņi nav ievēroti.
