Lāstekas kūst, dzīvokļi applūst
Diktore, aktrise un pasniedzēja Anta Rugāte dzīvo piecstāvu nama augšējā stāvā un visspilgtāk izjūt sekas, kādas ziemā rodas nenosiltināta jumta dēļ. Dzīvokli burtiski ieskauj milzu lāstekas, un, lai arī ārā ir mīnusi, tās pil. Taču mājas apsaimniekotājs – "Rīgas namu pārvaldnieks" – problēmu risināt nesteidza.
"Viņi [namu pārvaldnieks] nereaģē, uz jumta nekāpj, sniegu netīra, un jumti pēc atjaunošanas ir tādi paši kā vecie," pauda Rugāte.
Viņa stāstīja, ka lāstekas izstiepušās divu, trīs metru garumā un, saaugot kopā, izveidojušas ledus sienu. Pēc tam jau ieradušies apakšējā dzīvokļa iemītnieki, kuri sākumā domājuši, ka viņiem ūdens pil tāpēc, ka kaimiņienei plīsis radiators.
Rugātes apakšējā kaimiņiene Renāte Rēvica skaidroja, ka pirmo reizi apsaimniekotājam zvanījusi svētdienā un informējusi, ka dzīvoklī gāžas ūdens: "Viņi teica, ka brīvdienā vispār neko nevar palīdzēt atrisināt, lai zvana pirmdien no rīta uz 8900. Es piezvanīju, pieteicu šo situāciju, man atbildēja, ka izskatīšot divu darba dienu laikā un atzvanīšot man. Uz to, ka līst dzīvoklī iekšā ūdens, viņi atbildēja, ka pieteikumu ir daudz un ir jāgaida."
Tikmēr augšējā kaimiņiene ar lāsteku blāķiem cīnījusies pati saviem spēkiem, uzliekot aizsargbrilles un dauzot lāstekas ar lāpstu.
Iedzīvotāji sašutuši – nekādas lūgšanās "Rīgas namu pārvaldniekam" par savlaicīgu jumta atbrīvošanu no sniega neesot līdzējušas. Paši uz jumta viņi netiek, līdz ar to veidojas lāstekas un tiek bojāts cilvēku īpašums. Ūdens jau bija aiztecējis vismaz līdz trešā stāva dzīvokļiem.
"Vakar beidzot atnāca jumta tīrītāji un sāka dauzīt lāstekas. Tagad šo dauzīto lāsteku rezultātā man pilns balkons bija ar lāstekām, un tās momentā iesala," sašutumu pauda Rugāte.
Tikt galā ar ledus blāķiem uz Rugātes balkona devās palīgā kaimiņi, citādi, ledum kūstot, viss ūdens nonāktu stāvu zemāk viņu dzīvoklī.
Jauns jumts – pirms pieciem gadiem
Nams pie jauna jumta ticis 2018. gadā. No mājas uzkrājuma tam iztērēti ap 28 tūkstošiem eiro. Cilvēki no savas kabatas samaksājuši par jaunu jumta segumu, un tas pēc pieciem gadiem izrādījies nekam nederīgs.
"Sapulcē mēs nekādi nevarējām ar tehniskajiem darbiniekiem nonākt pie vienota slēdziena, ka tad, kad mums maina jumtu un nesiltina, tad kāda tam ir jēga?" sacīja Rugāte.
"Rīgas namu pārvaldnieks" tikmēr no komentāra klātienē atteicās, vien atsūtīja rakstisku skaidrojumu – 2018. gadā mājai mainīts plakanā ruberoīda jumta segums, jo bija beidzies ekspluatācijas termiņš, un tam tikusi atjaunota funkcionalitāte.
Arī par jumta tīrīšanu iedzīvotāju pretenzijas viņiem nav saprotamas, jo, kā uzsvēra apsaimniekotājs, Vidzemes alejas 6. namā pēdējās nedēļas laikā jumta tīrīšana ir veikta jau divas reizes, kamēr citās adresēs sniega tīrīšana nav notikusi vēl nevienu reizi.
Tomēr, izrādās, šie darbi nav bijuši efektīvi. Arī pēc sižeta filmēšanas Rugāte atsūtīja nākamo video, kurā redzams, ka lāstekas kļūst garākas un atkal pil, kas nozīmē – tūliņ plūdi sāksies arī citos stāvos.
"Par jumta tehnisko stāvokli ziemas laikā nav iespējams sniegt komentāru. Tiklīdz āra laikapstākļi to pieļaus, tiks veikta apsekošana, lai izvērtētu radušos situāciju," norādīja "Rīgas namu pārvaldnieks".
Uz jautājumu, kurš segs radušos zaudējumus patlaban namā notiekošo plūdu dēļ, kas, visticamāk, ilgs visu laiku, kamēr uz jumta krāsies sniegs, pārvaldnieks norādīja, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.
Iesaka apdrošināt īpašumus
Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe, lūgts komentēt šo situāciju, atzina, ka ir jāvērtē, vai konkrētās mājas apsaimniekotājs ir pēdējo gadu laika periodā vērsies pie saviem klientiem un, balstoties vai nu uz vizuālās, vai tehniskās apsekošanas atzinumiem, piedāvājis veikt nepieciešamos remontdarbus.
"Ja pārvaldnieks visas šīs darbības ir veicis un konkrētā māja vai nu nav sanākusi uz sapulci, vai nav pieņēmusi lēmumu, vai ignorējusi, vai noraidījusi, tad, protams, pārvaldniekam būtu lieki kaut ko šeit pārmest," skaidroja Straupe. "Taču, ja pārvaldnieks ilgākā laika periodā neko šādu nav piedāvājis, kā uzlabot ēkas energoefektivitāti, tad, protams, ir pamats izvērtēt pārvaldnieka atbildību."
"Bet mans ieteikums vienmēr ir tāds – apdrošiniet savus īpašumus un tad lai par to visu domā regresa kārtībā apdrošinātājs. Un tad jau pierādīsies, kurš ir vainīgs, kurš nav vainīgs. Tātad tā būs vienošanās vai tiesvedība, bet vismaz dzīvokļu remonti tanī brīdī tiks veikti," uzsvēra Straupe.
