Par pudelēs salietā dzeramā ūdens kvalitāti bažu nav, bet cilvēki aizvien nav droši, vai drīkst dzert krāna ūdeni.
"Ļoti interesanta ir izveidojusies situācija, ka cilvēki šim fasētajam ūdenim uzticas vairāk nekā krāna ūdenim, un varbūt tas varētu būt skaidrojams ar kaut kādu psiholoģiju vai vēsturiskām atmiņām, bet mūs ne pārāk bieži traucē ar zvaniem par ūdens kvalitāti fasējumā un ūdens atbilstību prasībām," pētnieks atzina.
Dzeramā ūdens nekaitīguma prasības nosaka gan Eiropas Savienības, gan Latvijas likumdošana, tajās atrunāti gan parametri, kādiem jāatbilst gan krāna, gan fasētajam dzeramajam ūdenim, gan arī – kā pārbaudīt ūdens atbilstību tiem – kādi paraugi un cik bieži, kā arī kādās vietās jāņem, lai pārliecinātos par ūdens drošumu un kvalitāti. Prasības ir vienādas gan krāna, gan fasētajam dzeramajam ūdenim.
"Mums, Latvijā, ūdens kvalitāte tiešām ir ļoti augsta un ūdens ir absolūti drošs. Cilvēki var droši lietot ūdeni no krāna. Mēs dzīvojam vienā no laimīgākajām zemēm pasaulē, jo ūdens kvalitāte tiešām mums ir ļoti augsta un varam par to neuztraukties," uzsvēra Dejus.
Interesanti, ka dzeramais ūdens ir tikai daļa no fasētā ūdens apjoma, veikalos iegādāties varam arī avota ūdeni un minerālūdeni ar dažādām mineralizācijas pakāpēm. Dzeramais ūdens ir tikai maza daļa no veikala piedāvājuma. Specializētajos veikalos savukārt parādās vēl arī tāds vārdu salikums kā destilēts ūdens. Pētnieks uzsvēra, ka to lietot uzturā nav ieteicams.
"Destilēts ūdens nav pārāk veselīgs lietošanai. Tas ir tas absolūti tīrais H2O bez kādiem izšķīdušiem sāļiem un minerāliem. Tajā brīdī, kad mēs caur savu organismu izlaižam šo relatīvi ļoti tīro ūdeni, dabai ir tāds netikums, ka tā mīl līdzsvaru, un tādā veidā no mūsu organisma tiek izdalīti dažādi sāļi un minerāli, kas ir vajadzīgi mūsu ķermeņa ilgmūžībai un veselības uzturēšanai. Ja mēs ilglaicīgi lietojam destilēto ūdeni uzturā, noteikti tas nav atbalstāms process," skaidroja Dejus.
Tāpat arī bez atbilstošas apstrādes noteikti nav ieteicams uzturā lietot ūdeni, kas ņemts no ezeriem, upēm vai nepārbaudītiem avotiem.
Pēc garšas vien cilvēki, kas ar to nenodarbojas ikdienā, nespēj noteikt ūdens drošumu.
"Jebkurā pilsētā, jebkurā centralizētā ūdens apgādes sistēmā ūdens tiek atbilstoši sagatavots dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām Latvijā un identiskām prasībām visā Eiropā un pasaulē, un tādā veidā tas neapdraud cilvēku veselību. Ja mēs pa tiešo no kādas virszemes ūdens tilpnes lietojam ūdeni, mums jāapzinās, ka mēs uzņemamies risku. Tāpat mēs gana plaši lietojam avotu ūdeni vēl aizvien, bet mums jāapzinās, ka lielākoties šim avota ūdenim nav veiktas analīzes, nav pārbaudīts, vai tas neapdraud jūsu veselību, līdz ar to risks paliek uz jūsu pleciem," uzsvēra Dejus.
Tāpat viņš atgādināja, ka situācija šādās neviena nepārraudzītās ūdens ņemšanas vietās var strauji mainīties pat pa dienām – vēl vakar ūdens varēja būt tīrs, bet šodien vairs ne. Tikmēr krānos tekošais ūdens tiek pārbaudīts no daudz un dažādiem aspektiem.
"Galvenie kvalitātes kritēriji vērsti uz to, lai ūdens būtu drošs. Tas nozīmē to, ka tajā nevajadzētu būt smagajiem metāliem pārlieku lielās koncentrācijās, radioaktīvajiem elementiem un mikrobioloģiskiem elementiem, patogēniem, kas var apdraudēt mūsu veselību. Tās ir trīs lielās grupas, kas ierobežotas augstas bīstamības dēļ. Tad ir atsevišķi sāļi, kuri varētu uzkrāties mūsu organismā, tāpēc arī to maksimālās koncentrācijas ir ierobežotas drošības dēļ. Tad ir atsevišķi savienojumi, kas ir ierobežoti ūdens kvalitātes jeb mūsu uztveres paradumu dēļ, lai ūdens nebūtu negaršīgs un būtu ar līdzīgu garšu," skaidroja Dejus.
