Klausītājs Gints vaicāja: "Paneļu mājas 9. stāvā tika demontēta vecā grīda, kura sastāvēja no 4 centimetru (cm) koka lāgām un 2 cm skaidu plates, kopējais grīdas biezums aptuveni 8 cm. Kādi būtu jaunās grīdas risinājumi? Vai to var atjaunot pēc vecā parauga, tikai piepildot starp jaunajām koka lāgām akmens vati? Vai nepieciešama tvaiku barjeras plēve? Grīdas virskārtā būs lamināts."
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
"Pirmkārt, devītais stāvs nozīmē, ka apakšā jums ir vēl astoņi stāvi, kas ražo siltumu un dod uz augšu. Jums ir jādomā par to, lai siltums neizietu bēniņos vai uz jumta ārā, tur ir jāapstādina šis siltums, bet no apakšas grīdai nekādas plēves nav jāliek," norādīja Biršs.
"Otrkārt, vajadzētu mūsu laikos atiet no jautājumiem par koka izmantošanu grīdā, lāgas un dažādas plātnes mēs varētu aizvietot," viņš piebilda.
Būveksperts skaidroja, ka labs risinājums būtu uz apakšā esošajiem betona paneļiem vai dzelzsbetona klājuma trīs līdz piecu centimetru biezumā klāt putupolistirolu vai putupoliuretānu, bet uz tā vienā, divās vai trijās kārtās pēc izvēles plātņu veida materiālus – mitrumizturīgo vai grīdas rīģipsi. Noslēgumā virsū var klāt laminātu ar divu centimetru atkāpi no sienas, un grīdas līsti.
Šāds risinājums ir izturīgs un nerada riskus par to, ka varētu uzrasties grauzēji vai kukaiņi, kas var parādīties, ja grīda tiek veidota ar koka materiāliem.
