Saskaņā ar latviešu ticējumiem, zirņus stāda simtajā gada dienā. Un tikai tajās nedēļas dienās, kurās nav burta "r". Citādāk zirņos tārpi iemetīsies.
Gaitenī talciniekus gaida piebērtas ar zemi kartona kastes. Laika apstākļu dēļ šogad līdz laukam nevar tikt. Ceļš ir applūdis, bet pats lauks - pārāk mitrs.
Folkloras kopas "Zirņi" vadītāja Sarma Ūpe skaidroja: "Te ir auglīga māla zeme, un to zemi vienkārši nevar tik uzrušināt, lai varētu to zirni ielikt. Nu, nekāda vaina jau. Saliksim zirņus kastītēs, un tad, kad zeme būs atlaidusies, pietiekami uzsilusi un sastrādāta, tad mēs viņus pārstādīsim. Tā jau daudz ko stāda. Puķes tā stāda, tomātus, paprikas, kāpēc zirni nevar? Var zirni arī tieši tā iestādīt."
Stādīšanai jau sagatavotas vairākas šķirnes, starp kurām Latvijas lielais pelēkais zirnis, protams, ir absolūtais favorīts.
Zirņu sēšanas tradīcijās ir iekļautas ne tikai dziesmas, rotaļas un joki, bet arī pavisam noteikts talcinieku ģērbšanās stils.
Ūpe pastāstīja: "Atbrauc talcinieki, visi lāpītās biksēs, kažokos, raibās zeķēs un mīkstos, pirkstainos cimdos. Visas tās blēņas ir salasītas no ticējumiem, kāds nu kuram ir mājās gadījies, no vecmāmiņām, no literatūras, no gara mantām, visur, kur mēs tās blēņas par zirņu stādīšanu atrodam, un to mēs visu te arī pielietojam."
Uz galda garšīgi smaržo tikko cepta zirņu plātsmaize un sāļie zirņu pīrādziņi. Šoreiz talciniekus pirmo reizi cienās arī ar grūbu biezputru ar pelēkiem zirņiem.
Kopumā saimnieces jau ir apkopojušas vairāk nekā 40 zirņu ēdienu receptes, daudzas no kurām ir izgudrojušas pašas. Parasti idejas rodas braucot kaut kur ciemos. Recepšu autore Edīte Zusmane stāstīja: "Virteņi mums radās, kad mēs bijām aizbraukuši uz Mežotnes pilskalnu, tur bija viena latvju saimniece, taisīja rudzu miltu virteņus, bet ar biezpienu un speķa pildījumu. Un, protams, ēdot jau mums raisās domas tālāk, nu taču kaut ko var, nu vai tā nu ir, ka tur nevar iebāzt zirņus. Un tagad, kad mēs arī uzņemam tūristus, ir viens no top ēdieniem. Rudzu miltu virteņi ar speķa mērcīti."
Šodien zirņu sēšanas talka notiks jau desmito reizi. Tas nozīmē, ka tā jau ir stabila tradīcija, ko var iekļaut Nemateriālajā kultūras mantojumā. Pašlaik tiek apkopota un kārtota tam nepieciešamā dokumentācija, skaidroja Zirņu pārvaldes kultūras pasākumu organizatore Sarmīte Kaufmane.
Viņa sacīja: "Viss ir tikai sācies ar folkloras kopu "Zirņi", kad mēs sējam zirņus, un arī receptes caur turieni radušās, caur folkloras kopu. Jo nekad tu nebrauksi ciemos bez neko, vienmēr kaut kam jābūt līdz. Un tur ne tikai tas būs. Būs iekļauts viss, kas saistās ar zirni. Būs zirņu sēšanas tradīcijas, dziesmas un receptes. Un tāda doma mums ir, bet tas vēl ir priekšā un tas mums ir jādara."
Zirņu talkā laipni aicināti piedalīties visi interesenti. Līdzi jāņem sava iemīļotā zirņu šķirne.
