«Visi ticējām, ka kaut kas tāds nenotiks» – ciemos pie Ukrainas kara bēgļiem Smiltenes novadā

Ukrainas bēgļus uzņem ne vien pašvaldības, bet arī Latvijas iedzīvotāji savās ģimenēs.  Smiltenes novada Brantu pagastā savās mājās divas ukraiņu māmiņas ar bērniem uzņēmusi Ilze Briede, kura vairāk pazīstama kā godu saimnieci no šoviem "Īstās latvju saimnieces" un "Kūku kari". 

«Visi ticējām, ka kaut kas tāds nenotiks» – ciemos pie Ukrinas kara bēgļiem Smiltenes novadā
00:00 / 07:14
Lejuplādēt

Brīdī, kad Latvijas Radio viesojās pie Briedes, ukrainietes Tatjana un Aļona rosās virtuvē, kur pa brīžam ieskrien arī bērni, ir silti, krāsnī sprēgā uguns un kārdinoša, tikko ceptu kotlešu smarža.

Ukraiņu ģimene

Aļona, kura labāk runā krieviski, pastāstīja, ka nu jau te ir iedzīvojušās, abas viņas ir no Žitomiras apgabala un bēgt nolēmušas, domājot par bērnu drošību.

"Tā ir mana māsa, un mēs ar bērniem nolēmām negaidīt vissliktāko un doties kaut kur uz laiku nogaidīt. Ļoti daudz tieši ar raķetēm apšauda, raķetes laiž uz dzīvojamām ēkām, slimnīcām, pirms dažām dienām skolu mums Žitomirā sabombardēja, dzemdību namu, it kā gribēja trāpīt armijas daļai, bet tur blakus dzemdību nams, mēs braucām garām un redzējām to, kas palicis," stāstīja Aļona.

Tatjana norādīja, ka sirēnas Ukrainā skan teju visu laiku. Viņa pauda: ''Sirēnas tikpat kā netiek izslēgtas. Kad lido raķetes, neviens jau nevar zināt, kur tā kritīs. Ja ir viens signāls, tad skaidrs, ka viņa jau lido, ja divi sirēnas signāli, tad raķete jau mūsu reģionā, bet ja sirēna skan nepārtraukti, tad skaidrs, ka ietrieksies kaut kur mūsu apkaimē."

Abas jaunās sievietes stāstīja, ka ļoti uztraucas par tuviniekiem, kuri palika Ukrainā: "Visi ticējām, ka kaut kas tāds nenotiks, mēs nekad nevienam negrasījāmies uzbrukt, katrs ukrainis mūsu valstī pateiks, ka nekad pat nedomāja kādam uzbrukt. Arī tagad mēs tikai aizstāvamies."

Abas sievietes ir ļoti pateicīgas Ilzei un viņas dzīvesbiedram Naurim Zutim, kuri gan iekārtojuši mājīgu dzīvesvietu, gan arī Nauris bija tas, kurš mēroja ceļu līdz Varšavai. Pāris stāstīja: "Mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs paši brauksim. Es teicu, ka nav nekādas jēgas gaidīt, jo tie cilvēki jau tā tur ir izmisuši. Tie bērni ir arī pusslimi, kā jau mazi bērni. Ar zīdaiņiem, ar suņiem…"

Vienlaikus Ilze bilda: "Viņi arī nedrīkst neko daudz ņemt, jo viņiem metot koferus ārā no vilcieniem, autobusiem, jo mērķis ir pārvest vairāk cilvēku. Un tā viena mamma arī stāstīja, ka viņai bija sakrāmēts koferis, bet tad, ka tu skrien, pa tiem autobusiem pārvietojies, tev bērns uz vienas rokas, tas nav tā, ka tu iekāp lidmašīnā, tad viņa esot vienkārši atstājusi to koferi. Es viņām arī aizsūtīju fotogrāfiju no mājas, kur viņas varēs dzīvot un tad viņas tā kā nomierinājās."

Nauris atzina, ka būtiski ir tas, ka viņi ar Ilzi ir varējuši atvēlēt atbraucējiem atsevišķu dzīvoklīti, kas atrodas ēkā blakus Brantu muižai, kuru tagad atjauno abi ar Ilzi.

"Tas pirmais būtu, ka tiem, kam ir iespējas un kam ir vietas, noteikti vajadzētu ņemt šos ukraiņus, jo viņiem noteikti ir vajadzīgas mājas vietas.

Viņiem nevajag vienkārši, kā lielākā daļa saka, – mums vajag tikai, kur dzīvot, un tad, kad viņiem ir jādzīvo kopmītnēs, tad cilvēks jau jūtas kā kaut kur ielikts; viņiem vajag tādu vietu kā šeit, kur viņam ir dzīvoklis, ka paši var taisīt ēst, paši var dzīvot, un tā vairs nav eksistēšana un viņi var rūpēties paši par sevi," atzīmēja Nauris.

Ilze un Nauris arī pastāstīja, ka ļoti būtisks ir bijis vietējo cilvēku, arī Smiltenes novada pašvaldības atbalsts, jo abas sievietes ar bērniem atbrauca gluži bez nekā. Cilvēki ziedojuši gan dažādas mantas, pārtiku, datoru, lai lielākais puika varētu mācīties. Abas jaunās sievietes sarunā arī atzina, ka ļoti vēlas strādāt, tā kā arī viņas ir no lauku ciemata, tad nebaidot arī lauku darbi. 

"Mēs runājām, ka viņas varētu arī tepat pie mums strādāt uz vietas, es domāju, es tā ceru, ka sāksies tūrisma sezona, ka mēs tad arī savā mazajā ražotnītē vienai mammai pilnu slodzi varam piedāvāt un otrai, cik nu viņa varēs. Viņas saka, dodiet mums darbu, mēs nevaram tā, mēs gribam strādāt, mēs gribam nopelnīt, nu tagad, piemēram, tur puiši to dzīvokli remontē, es saku, re kur, meitenes, ir gaļa, uztaisiet pusdienas, un tad, ja viņām ir, ko darīt, tad tās domas noraisās citur, citādi tu sēdi, vienā punktā skaties, nu skaidrs, par ko tu domā, par to, kas notiek tev mājās," sprieda Ilze.

Tagad Aļonai un Tatjanai uzdevums ir gatavot pusdienas celtniekiem, kuri kādreizējai Brantu pamatskolai blakus esošajā ēkā remontē vēl divus dzīvokļus, un arī tie būs ukraiņu bēgļiem. Meistaru, kas te veic remontdarbus, savukārt palīgos nosūtījusi kāda vietējā firma, par to atlīdzību neprasot.

Ilze stāstīja: "Divas nedēļas viņam darbu atmaksās, lai viņš nāk un izremontē to dzīvokli, lai mēs vēl divas ģimenes varam uzņemt, jo cilvēki arī naudu saziedoja, kaut kāds tūkstotis [eiro] ir saziedots, un tad mēs nolēmām, ka sapirksim tos materiālus, būs vēl divām ģimenēm laba vieta, kur apmesties."

Savukārt Nauris piebilda: "Es teikšu par Smiltenes novada domi, – man bija viens zvans: ko jums vajag palīdzēt? Es saku pirmais, ko varat palīdzēt, malku atvediet, jo to vajadzēs pietiekoši ilgstoši. Principā vienā dienā pateicu, nākošajā dienā malka jau bija klāt. Cepuri nost Smiltenes novadam."

Kad Latvijas Radio viesojās Brantos, bija pavasarīgi saulaina diena un ukraiņu sievietes gatavoja pusdienas, bērni blakus istabā iegrimuši datorā vai telefonā, viss tik sadzīviski vienkārši un ierasti, ka kara iespējamība liekas tāla un sirreāla. 

Ilze norādīja: "Viņas saka, tad, kad mēs izejam šeit ārā, saulīte spīd, kad mēs ar tevi runājam, kad mēs te dzīvoklītī, tad mēs aizmirstamies, mēs smaidam, esam priecīgas, mums viss labi. Bet, tikko mēs domājam, vai piezvanām uz mājām – un zvana viņas gandrīz katru dienu –, viņas saka, ka, protams, mēs raudam un tas ir prātam neaptverami un pārdzīvo.

Nu vismaz viņas saka, labi, ka esam mierā un ar bērniem mums viss kārtībā. Cenšos turēties, es cenšos viņu klātbūtnē neraudāt, kaut gan tas ir grūti, tas ir ļoti grūti. Un saprast, ka tu arī... nav jau nekur zvanīts, ka pie mums pašiem tas nesākas."

Ilze ar Nauri atzīmēja, kolīdz būs pabeigti remontdarbi, viņi gaidīs vēl divas ģimenes no Ukrainas, šie un jau esošo atbraucēju dzīvokļi būs blakus, lai tādējādi arī būtu kopības sajūta.

KONTEKSTS:

Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā trīs miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt