Pēc diennakts automašīnā un ziediem rokā Dmitrijs Kolomijčenko satiek ģimeni. Ukrainas basketbola izlases trenera bērni salīp pie viņa kā dadzīši. Aleksandrs, Sofija un mazais Konstantīns tēti nav redzējuši kopš marta.
"Mēs nezinājām un nedomājām, ka viņš līdz mums atkļūs tik ātri. Bija cerība, ka kādas spēles būs arī Latvijā. Bet tas nešķita reāli," saka Stasja Kolomijčenko. "Es ļoti skumu pēc tēta, tā gribēju viņu satikt!" priecājas Sofija.
"Tāds laiks, kad vajag likt malā emocijas, bet tās mani pilda līdz malām. Esmu ļoti priecīgs, neesmu viņus redzējis pusotru mēnesi!" uzsver Dmitrijs.
Dmitrijs Kolomijčenko trenē U-16 izlasi un ir arī 3x3 sieviešu un jaunatnes izlases treneris. Viņš saņēmis oficiālu izsaukumu pusotru mēnesi trenēt Ukrainas izlases basketbola komandu, kas pašlaik atrodas Itālijā. Tas arī deva tiesības izbraukt no Ukrainas. Tāpēc pa ceļam uz Peskāru ieskrējis Ķegumā.
"Daudzbērnu tētis un nacionālās izlases treneris, viņi arī teica – pagaidām tavs kaujas lauks ir basketbola laukums. Tev tur jābūt. Mūsu pilsētā, paldies Dievam, nav atklātu sadursmju. Tikai Krievijas spēku veikti raķešu triecieni. Saņēmu oficiālu izsaukumu. Man gan bija visas tiesības tāpat šķērsot robežu ar ģimeni, jo esmu daudzbērnu tētis. Ja ir trīs bērni, vīrieši var šķērsot robežu. Arī šoreiz, parādot dokumentus, mūsu armijnieki bija ļoti korekti. Robežsargi paspieda roku un novērtēja to, ka pēc mēneša atgriezīšos. Esmu likuma paklausīgs pilsonis, stājos uzskaitē, biju kara komisariātā," stāsta Dmitrijs.
Ģimene dzīvo Odesā, un kopš Stasja ar bērniem ir Latvijā, viņu mājas ir patvērums bēgļiem.
Kamēr tētis bija Ukrainā, ģimenei pievienojies kucēns. "Rodmens, Deniss Rodmens, tētis gribēja, lai tā nosaucam. Ir tāds basketbolists," stāsta Sofija. Kucēna audzētāji dzīvo Krievijā. Uzzinot par savas valsts uzsākto karu, atveduši kucēnu ukraiņiem bez maksas. Suns esot labākais skumju ārsts, saka mamma. Un tagad visi kopā svinēs Lieldienas.
"Domāju, būs pasaulē skumjākās Lieldienas. Neesam mājās, negatavojam pashu, bijām baznīciņā, tik maza... Domājām, ka skumji... Nē, būs pašas labākās!" smaida Stasja.
Arī Dmitrijs priecājas, ka varēs nosvinēt svētkus kopā ar ģimeni.
