Studenti – privātskolotāji bērniem māca vairāk prieka, nevis naudas dēļ

Arī studentu rindās ir privātskolotāji, kas citiem studentiem vai skolēniem palīdz nokārtot eksāmenus, uzlabot sekmes un gatavoties jauniem izaicinājumiem. Pieci.lv tikās ar trīs studentiem, kas pasniedz bērniem, un viņi atzīst, ka ir gadījumi, kad pat bērnu vecāki nezina par šīm privātstundām vai tām neseko līdzi.  

Ieejot ss.lv sludinājumu piedāvājumā, atklājas, ka privātskolotāju darbs ir ļoti pieprasīts. Tiek meklēts angļu valodas pasniedzējs dažāda vecuma skolēniem, matemātikas privātstundas skolēniem vasarā un citi. Arī privātstundu piedāvājums nav mazāks. Tiek piedāvātas gan matemātikas, gan latviešu valodas, gan dziedāšanas un vizuālās mākslas privātstundas.

Pieci.lv tikās ar trīs 1. ģimnāzijas absolventiem, kurus vieno kopīga nodarbošanās – viņi visi pasniedz privātstundas.

Māca, jo pašiem patīk

Vents Vīksna mācās Rīgas Ekonomikas augstskolā un privātstundās pasniedz matemātiku, fiziku un ķīmiju.

“Man eksaktās zinātnes ļoti labi padodas. Fizikā man ir bijuši labi olimpiāžu rezultāti, matemātikā arī. Man ir arī ļoti labas sekmes bijušas gan fizikā, gan ķīmijā, gan matemātikā. To, manuprāt, jau katrs pats zina, ko viņš zina. Un tad arī to, ko tu zini, tu spēj arī dot citiem,” saka Vents Vīksna.

Arī Everita Rupmeja šobrīd studē Rīgas Ekonomikas augstskolā, bet citiem palīdzēt mācībās viņa sāka jau 11. klasē un dara to joprojām.

“Es mācu matemātiku. Labākajā gadījumā tikai algebru, ne ģeometriju, jo, pirmkārt, tas ir mans mīļākais priekšmets, otrkārt, es uzskatu, ka tas ir vienīgais priekšmets, kurā es būtu kaut cik kompetenta reāli stāstīt un mācīt,” atklāj Everita Rumpeja.

Dāvis Kveska savukārt studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet brīvajā laikā dalās ar savām zināšanās matemātikā.

“Tas ir priekšmets, kurš man vislabāk padevās vidusskolā, tāpēc es tajā jutos visvairāk pārliecināts par sevi. Un domāju, ka tas, kur es jūtos pārliecināts, to es varu arī kaut cik iemācīt citiem,” stāsta Dāvis Kveska.

Lai arī visi studenti pasniedz galvenokārt metamātiku, tomēr katram ir sava motivācija.

Everita sākotnēji matemātiku mācījusi savām draudzenēm, apmaiņā saņemot kaut ko garšīgu.

“Man šobrīd nav īpaši daudz laika, bet man pašai ļoti, ļoti patīk, tas ir arī iemesls, kāpēc es to daru, un darīju to būtībā bez maksas sākumā, jo man matemātika ir ļoti mīļa, un man pašai šobrīd nav matemātikas, un tā vismaz ir pašai iespēja atcerēties un atkārtot. Tas ir arī salīdzinoši viegls veids, kā nopelnīt naudiņu. Es pati vienu laiku ļoti, ļoti apsvēru iespēju būt par matemātikas skolotāju, tā kā nu jā…,” stāsta Rumpeja.

Gan Dāvim, gan Ventam interesē eksaktās zinātnes. Studenti atzīst, ka mācīt ir viegli, jo paši ar to aizraujas. Vents, tāpat kā Everita, sākotnēji apmācījis savus draugus.

“Godīgi sakot, es to nedaru naudas dēļ. Es to nekad arī neesmu darījis kā veidu, kā nopelnīt naudu. Es to sāku darīt un turpinu darīt tikai tāpēc, lai kādam palīdzētu mācīties, man tas nav kā darbs,” skaidro Vents.

“Man vienmēr patikusi matemātika, un tā kā man nav grūti, un es to arī labprāt daru,” saka Dāvis.

Katram studentam ir dažāda privātstundu pieredze un līdz ar to arī gatavošanās skolēnu apmācībai atšķiras. Vents pastāsta, ka ir reizes, kad var īpaši negatavoties, taču ir gadījumi, kad svarīgākais atgādināt pašam sev specifiskākas zināšanas.

“Daļu uzdevumu es izdomāju pats, bet lielāko daļu uzdevumus es atrodu internetā, attiecīgi meklējot par.. Nu, piemēram, pēdējo reizi, kad es mācīju meitenei stereometriju, tad es meklēju internetā uzdevumus par stereometriju, kaut gan tīri idejiski es varētu paņemt savu kladi, kas ir man no 11. klases, kur mums bija stereometrija, un ņemt uzdevumus no turienes, bet man nav ne jausmas, kur tā palika,” saka Vents.

Arī Dāvis uzskata, ka ikviens gadījums ir citādāks. Students māca matemātiku Nikolai no 6. klases un Katrīnai no 7. klases.

“Mēs sarunājam, ko mēs darīsim nākamajā nodarbībā, un tad es paskatos apmēram, ko viņam vajadzētu iemācīt, jo man pašam dažreiz ir bijušas grūtības, ka es kaut ko mācu, bet tad es saprotu, ka tas varētu būt pārāk sarežģīts, piemēram, 6. klases skolēnam, ka tas būtu jāzina vēlāk. Un tad man pašam vajag padomāt, tāpēc es mēģinu apmēram izdomāt, ko vajadzētu iemācīt un ko atstāt, lai viņi tomēr vēlāk mācās, lai nesaputrotu galvu,” par savu pieeju saka Dāvis.

Cenas - “vidējās”

Nav noslēpums, ka privātstundu pasniegšana ir labs piepelnīšanās veids. Lai arī darbs visiem trim studentiem sagādā prieku, tomēr tas prasa laiku.

Everita esot izpētījusi, cik par privātstundām prasa citi privātskolotāji, lai pati saprastu, cik daudz var prasīt.

“Es parasti prasu 10 eiro stundā,” atklāj Everita.

“Es ņēmu, varētu teikt, tādu vidusceļu. Es zinu, ka ļoti labi skolotāji pelna vairāk nekā es, tajā pašā laikā es zinu, ka ir arī skolotāji, ieskaitot arī manu mammu, kas prasa tikpat vai arī dažkārt pat mazāk. Es būtībā zināju, ka esmu mācījusies sarežģītu vielu un varu viņiem pastāstīt vairāk par tēmu... Tādēļ arī izvēlējot to vidusceļu starp tiem dārgākajiem un lētākajiem. Es tāpat uzskatu, ka es prasīju salīdzinoši maz, jo mani tā laika klasesbiedri un tagadējie kursabiedri prasa vairāk nekā es,” stāsta Everita.

Vents parasti ar katru skolēnu vienojas individuāli par samaksu. Parasti tas esot 10 eiro par vienu stundu. Savukārt Dāvis izvēlējies darīt nedaudz citādāk. Samaksa ir nevis par stundu, bet gan par nodarbību.

“Es ņemu nevis par stundām, bet par nodarbībām, es par vienu nodarbību 10, 12 eiro, apmēram tā. Nezinu, dažreiz sanāk tā, ka tam bērnam ir laiks tikai uz vienu stundu, tad man sanāk tā nauda uz stundu. Dažreiz es varu trīs stundas nosēdēt,” skaidro Dāvis.

Vents tagad apmāca trīs cilvēkus. Viens ir 11. klases skolēns no 1. ģimnāzijas, kam jāuzlabo atzīmes matemātikā. Viņam Vents pasniedz matemātisko analīzi un fiziku. Otra ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pēdējās kursa studente, kas gatavojas eksāmenam , un viņai  nepieciešamas zināšanas stereometrijā. Savukārt trešā ir meitene no Rīgas Juridiskās augstskolas, kura gatavojas matemātikas eksāmenam.

“Neesmu nevienam jautājis nekādu “feedback” [atsauksmes un vērtējumi] nekad, bet es pieņemu, ka, ja es mācītu slikti, viņi nenāktu pie manis vairs un arī nemaksātu. Kam es esmu mācījis, es esmu pārliecināts, ka visiem sekmes ir gājušas uz augšu. Es neesmu nevienam jautājis, bet esmu redzējis, ka iet uz augšu,” stāsta Vents.

Tikmēr Dāvis atzīstas, ka par sevi saņēmis labas atsauksmes, taču ne vienmēr sasniegti gribētie rezultāti.

“It kā sekmes ir uzlabojušās. Tā meitene, ko es pēdējo mācīju, viņa gan netika pirmajā ģimnāzijā, jo es viņu mācīju, lai viņa tiktu, bet viņai pietrūka pāris punktu, un, cik es saprotu, pirms tam tā matemātika nebija tik augstā līmenī, bet principā, jā, neesmu dzirdējis ne no viena vecāka vai bērna sūdzības, ka man nesanāktu mācīt,” saka Dāvis.

Studenti atzīst, ka cilvēkus, kuriem mācīt, īpaši nemeklē. Bieži vien skolēni un studenti viņus atrod ar draugu un paziņu palīdzību. Lielai daļai vecāki pat nezinot, ka viņu bērni individuāli apgūst kaut ko padziļināti.

“Es esmu vienu reizi tikai saticis vienu no vecākiem vienam puisim, ko es mācīju. Manuprāt, tas ir vairāk starp mani un to bērnu. Tas, kā viņš runā ar saviem vecākiem, nav mana darīšana. Es vairāk vēlos panākt to, lai viņš mācās. Es neuzskatu, ka man ir kas īpašs, ko runāt ar viņu vecākiem,” uzskata Vents.

Vienīgi Everita atzīst, ka ar vecākiem ir runājusi un viņi sekojuši līdzi privātstundām. Sazināšanās gan bijusi neregulāra.

“Tās pirmās meitenes, draudzenes vecāki zināju, ka es mācu, viņiem biju tā kā kaut kāds paraugbērns. Man viņi bija pazīstami, un viņi ļoti, ļoti priecājās. Citus vecākus es neesmu satikusi, izņemot pēdējai meitenei, kas bija, viņas vecmāmiņa ar mani sazinājās un tā kā visu sarunāja. Grūti pateikt, kā viņi novērtē, viņa vienkārši reizi nedēļā piezvanīja, pajautāja, kā iet, kāds ir progress, vai tā kā iet uz priekšu un tādā garā,” stāsta Everita.

Neviens no studentiem nav licis sludinājumu par savām privātstundām internetā vai kur citur. Everita atzīst, ka nekad nav speciāli meklējusi kādu, kam mācīt, tāpēc par konkurenci esot grūti spriest.

“Dažkārt skolēni nobīstas, ka viņi tā kā neiet mācīties pie īsta skolotāja, bet pie vienkārši studenta. Bet tad viņi atnāk, un, tā kā es esmu par sevi dzirdējusi arī ļoti labas atsauksmes, un  bērni saprot labāk nekā, skolā mācoties, tad…”nosaka Everita.

Studenti uzskata, ka skolās māca pietiekami. Cilvēki, kas meklē individuālas nodarbības vai nu vēlas mācīties padziļināti, vai nu nav spējīgi koncentrēties skolā.

Ja nu gadījumā paziņu lokā nav neviena, kurš būtu gatavs pasniegt privātstundas, sludinājumu klāsts ir diezgan plašs. Par nodarbību summu lielākoties gan būs jāvienojas individuāli. 

Projektā «Privātskolotāju karte» vēlamies saprast, cik vecāki piemaksā par izglītības kvalitāti. Aizpildot anketu, palīdzēsiet izpētīt, kādos priekšmetos, kāpēc un cik jūs maksājat privātskolotājiem. Pētījumu veic Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" sadarbībā ar mediju partneriem.

Lai aizpildītu anketu:

  • nospiediet ikonu "pievienot anketu"
  • aizpildiet anketu
  • kad esat pabeiguši, pievienojiet to kartei,
  • autorizējoties ar savu e-pastu vai "Facebook" profilu.

Lai lasītu citu iesniegtās anketas:

  • katrs krāsainais aplis kartē apzīmē konkrētu skolu
  • skaitlis apļa vidū rāda iesniegto anketu skaitu konkrētajai skolai
  • spiediet uz krāsaino apli, lai lasītu citu iesniegtās anketas
  • ja jūs interesē konkrēta skola, ierakstiet tās nosaukumu meklētājā.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt