Arī Ervīns Zaļais bija milicis, bet strādāja Rīgā un barikāžu laikā nodrošināja kārtību. To, ka liktenīgajā apšaudes brīdī astoņu Iekšlietu ministriju sargājošo miliču vidū ir arī viņa brālis, Ervīns nenojauta.
Ap trijiem, četriem naktī pa radio sāka ziņot, ka šaušana ir beigusies. Un ziņoja arī to, ka viens no miličiem – Renārs Zaļais – ir pazudis bez vēsts.
"Priekšnieks atļāva doties uz ministriju noskaidrot, kas ir ar manu brāli. Man bija personīgais automobilis, aizbraucu tur un satiku brāļa kolēģus, kas atradās ārpusē. Un nekādi nevarējām viņu sameklēt," stāsta Ervīns.
Vēlāk Renāru atrada ēkas pagrabā. Viņš pats pieļauj, ka bija zaudējis samaņu. Ervīns atminas, ka brālis bijis pamatīgā šoka stāvoklī. To, ka ir ievainots, viņš atklāja tikai vēlāk.
"Aizbraucām mājās, atslēdzu viņam durvis, viņš gāja mazgāties. Novilka svīteri, formas kreklu, un pēkšņi skatāmies: opā, viņam uz punča asiņaina strīpa!
Skatos, kas vēl: opā, maikā caurums, kreklā caurums, paņemu džemperi un – hlabis! – kaut kas izkrīt ārā.
Skatos: ojojoj, tur ir lode. Tā nu es to lodi atradu," emocionāli stāsta Ervīns.
Viņš pieļauj, ka lode brālim trāpījusi ar atsitienu. Pats Renārs atceras, ka tovakar pieļāvuši kļūdu – astoņi miliči bija sadalījušies divās grupās un, kamēr vieni ārā sargāja, otri iekšā atvilka elpu. Nenojauzdami par tuvojošos apšaudi, iekšā esošie kolēģi bija novilkuši bruņuvestes.
"Ar atsitienu tā lode zaudēja spēku un vienkārši tur palika. Ja būtu vasara, drēbes nebūtu palīdzējušas. Tā nu tā lode tika nēsāta līdzi līdz brīdim, kad noģērbās un izkrita. Labi, ka ne no viņa, bet no apģērba," piebilst Renāra brālis Ervīns.
Vairāk barikāžu dalībnieku atmiņu stāstu lasiet LSM.lv vizuāli dokumentālā stāstā "No lodes līdz amerikāņu cimdiem – 10 unikālas barikāžu liecības"!
