Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvija bez bērnunamiem – nesasniegts mērķis

Panorāma

Panorāma

Gadu pēc sirds transplantācijas jūtas lieliski

Rasma Nicmane svin gadu pēc sirds transplantācijas

Tieši Lieldienās Rasma Nicmane svin savu otro dzimšanas dienu. Un kā gan savādāk, ja tieši tajā laikā viņa ieguva jaunu sirdi. Gadu pēc ilgās un grūtās transplantācijas sieviete jūtas lieliski. Ir saņēmusi abas Covid-19 vakcīnas devas. Un beidzot var nodoties savai sirdslietai – dārza darbiem.

Rankā sākušies dārza darbi. Un bez aizdusas beidzot savas dobes var apkopt arī Rasma. Tieši pirms gada viņai veica sirds transplantāciju. Tas bija neticami liels notikums, īpaši laikā, kad Covid-19 dēļ medicīnā viss cits bija apstājies.

”Sirsniņa pukst. Es viņu nejūtu īpaši. Tā laikam ir jābūt – motoriņš strādā klusiņām. Tas bija brīnums, tas tiešām bija brīnums. Dakteris Uldis Strazdiņš, nu jau jāsaka – profesors, viņš pēc tam ieguva profesora nosaukumu – es ļoti, ļoti lepojos ar viņu. Esmu ļoti pateicīga visai ārstu komandai. Es pat nezinu, cik daudz to cilvēku kopā. Operācijā esot bijuši 15.”

Skaistus ziedus Rasma ved uz vietu, kur dzimusi pirmo reizi.  Rasma dzimusi Rankas muižā un ar muižu saistīti daudzi viņas dzīves notikumi. Tiesa, agrāk te bija slimnīca. Un pastarītes dzimšana notika strauji.

Rasma dzimusi steigā. Viņas vārds dots kādai jaukai māsiņai par godu. “Šis notikums ar manu sirsniņu un ar šo piedzimšanas vietu, un šodien – gada jubileju, tas ir tik simboliski un vārdos nepasakāms. Tas nav cilvēka izdomāts, tas ir liels, liels Dieva plāns,” saka Rasma.
Rasma ļoti novērtē otro iespēju dzīvot. Viņa jau saņēmusi arī abas Covid-19 vakcīnas devas. Simboliski – tas notika Stradiņos, turpat kur sirds transplantācija.

Rasma atzīstas: “Es esmu sapratusi, ka dzīvība ir viena liela, liela dāvana un to nevajag tā veltīgi iztērēt. Tas ir piedzimšanas brīnums. Labi, es savu piedzimšanu neatceros, es atceros viņu tikai no mammas stāstiem. Lūk, vajadzēja paiet 64 gadiem, un es piedzimu otrreiz. Tagad es to visu tā apzināti saprotu.

Svarīgi ir būt. Svarīgi ir tas, ka no rīta tu pamosties un – jā! – tu ievelc elpu, atver logu, paklausies – dzērves kaut kur sakliedzas, tu redzi saules lēktu, skaties, kā daba mostas. Tas viss ir liela, liela dāvana!

Tā ir tava būtība. Tu esi, vienkārši esi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt