Joranu "Ķepa uz sirds" satika pirms četriem gadiem. Toreiz viņš pirmo reizi dzīvē viesojās dzīvnieku patversmē, cienāja tās iemītniekus ar pašceptu kotlešu kūku un kļuva par krusttēvu sunim Džonim. “Kopš tā laika es vienmēr vairāk draudzējos ar to domu – varbūt paņemt suni. Un man liekas – brīžiem labas lietas ievelkas, lai beidzot varētu notikt.”
Šovasar Jorans atkal devās uz patversmi un atpakaļ atbrauca ar mazo Tabo, kuru dzīve nebūt nebija lutinājusi. Suns lielāko daļa mūžu pavadījis metru īsā ķēdē un pārticis no ēdiena atliekām. “Mums teica – dzīvoja pirms patversmes pie ķēdes ārā pie vecas tantiņas, kura nevarēja īsti kontrolēt tos suņus, kas viņai bija.”
Arī suņiem tāpat kā cilvēkiem ir vairākas kārtas – diemžēl daudzi redz tikai virspusi un skaistas kucēna acis. Tādēļ vecākiem sunīšiem ir tik grūti nokļūt mājās, bet ne Jorana gadījumā! Te nostrādāja īsti dvēseliska saderība: “Patversmē Ozolniekos bija ļoti daudz mazi, mīļi suņi, bet viņš bija tāds kluss un viņš paflirtēja vairāk ar acīm. Un līdz ar to, ka man tas ir daudz līdzīgāks varbūt nekā mazie suņi, kas ļoti aktīvi rej, un man likās šis daudz simpātiskāks.”
Kā jau pie ķēdes dzīvojis, suns Tabo nepazina mīļumu un uzticību, bija bailīgs, kautrīgs un piesardzīgs, bet Joranu tas nebūt nesabiedēja. Viņš mazajā sunītī saskatīja kaut ko ļoti, ļoti pazīstamu. “Man ļoti uzmundrināja, kā tās dāmas “Ķepu ķepā” teica – Joran, viņš jau diezgan ātri draudzēsies, viņš sapratīs, ka tu esi draugs, un no tā momenta viņš būs tev uzticīgs. Un man likās – o, tas ir diezgan kā es latviešus zinu, jo latvieši arī tādi kautrīgi sākumā, bet, ja tu esi vienreiz viņu sirdī, tad varbūt tu paliksi ilgi, varbūt arī mūžīgi.”
Tagad mīlulis pārvērties par kārtīgu komfortu mīlošu suni. Tabo jau paspējis iepazīt arī Jorana dzimto Vāciju, kur viņu sagaida desmit gadus vecā draudzene Grēta. Bet kā tad tur īsti ir, vai Tabo ir vairāk vācu vai latviešu mentalitāte? “Mans suns ir letiņš, viņš latvietis kā tu, jo viņš prot dziedāt un apēst šašliku! Nav viņam baigi grūti iejusties tādās vietās, kur ir silti, kur ir labi un kur ir, ko ēst. Īpaši Ziemassvētkos viņam patika tas siltums un tas, ka ir daudz cilvēki, kas nāk klāt, viņš tomēr, domāju, jūt to mīļumu.”
Ar Tabo gaitām var iepazīties viņa personīgajā “Instagram” kontā. Jorans ir viņam veltījis dziesmu, kas sunim kļuvusi īpaši mīļa.
Daudzi Joranam saka, ka viņš un Tabo ir līdzīgi. Mūziķis tam piekrīt, bet ne jau garo matu dēļ: “Cilvēki mani uzskata parasti par ļoti komunikatīvu. Es esmu. Bet ne jau visu dienu. Es esmu tāpat kā viņš īstenībā – es vēroju ļoti daudz, man vajag arī omulīgi gulēt kaut kur, un tad pats varu izdomāt savas domas, man liekas, tas mums ir diezgan līdzīgi.”
Tā kā Tabo iepriekšējās dzīves pieredzes dēļ ar svešiem suņiem ne īsti labi satiek, Jorans savam mīlulim sagatavojis kādu solījumu, ko abi jaunajā gadā pildīs kopā: “Jaunajā gadā es apņemos parādīt tev, Tabo, ka ne visi cilvēki ir slikti un ka ne visi suņi ir bīstami. Un, lai tev mierīgāka sirds, dot mīļumu un to jau arī saņem tagad, vai ne? Apsolu no sirds!”
