Dāliju kolekcionāre un selekcionāre Rita Zaļā, stāstot par to, kā šīs puķes kļuvušas viņai tik tuvas, atzīst, vispirms jau nebija doma par selekciju, tikai par to, lai atkal būtu šie krāšņie ziedi, bet pamazām tas viss izvērties par aizraušanos turpmākajiem gadiem.
''Es esmu uzaugusi ar dālijām - māte ļoti mīlēja dālijas , mums mājās vienmēr bija skaista dāliju dobe. Mēs mēģinājām mātes kolekciju saglabāt, bet tajā laikā es studēju Rīgā, un pēc gadiem konstatēju – man nav dāliju... Nebija arī Valmieras tirgū. Un tajā brīdi man radās doma – citi taču tāpat vēlas dālijas kā es. Tas bija sen, pirms 40 gadiem. Pēc izglītības esmu matemātiķe, ar dālijām, agronomiju, bioloģiju man nekāda sakara nebija. Bet tad beidzās darbs skaitļošanas centrā, diezgan ilgu laiku biju bezdarbniece... Tad sapratu – ar mazu dāliju lauciņu nekas nenotiks. Tagad esmu pensijā, dālijas ir vairs tikai hobijs, bet – smaga atkarība, es bez tām iztikt nevaru...'' stāsta Rita Zaļā.
Bet apjausma, ka dālijas varētu selekcionēt, nākusi gluži vai negaidīti:
''Man pagalmā bija iestādīti četri vienas šķirnes krūmi, un pēkšņi viens no tiem uzziedēja pilnīgi citādākā krāsā! Es to pavairoju, vēlāk šķirni nosaucu par ''Ziedu ielu'', jo dzīvojām Ziedu ielā.''
Latvijas dārzus augustā un septembrī, šķiet, pat nevaram iedomāties bez košajām dālijām, taču izrādās - savulaik tās šurp mērojušas tālu ceļu no Meksikas, kad spāņu konkistadori atveda uz Eiropu vien dažus gumus, no kuriem tad arī veidojusies to daudzkrāsainība. Un, kā atzīst Rita Zaļā, savu dāliju var mēģināt izaudzēt ikviens, kuram ir tāda vēlme.
''Tas nav nekas sarežģīts, tikai tā bijība... Cilvēki stāsta – rododendru, liliju, ābeļu selekcionāriem tas prasa daudzus, daudzus gadus. Dālijai – vienā gadā ir sēkliņa, nākošā iestāda un jau uzzied, kādus pāris gadus jāvēro, jo tā var visādus brīnumus taisīt. Selekcijai ir tas pozitīvais moments, ka no jaunās sēkliņas izaudzētās šķirnītes ir ļoti veselīgas,'' skaidro puķkope.
Šobrīd Rita Zaļā selekcionējusi jau ap 50 šķirnes, vairākas no tām guvušas arī atzinību starptautiskajā dāliju konkursā Francijā, pirmoreiz tajā panākumi bija 2008. gadā, kuriem sekoja arī nākamās godalgas.
''Tas ir vienīgais konkurss, kas notiek stādījumā – netiek vērtēti grieztie ziedi, bet pavasarī jāaizsūta gumi, viņi veido stādījumu un pēc tam ļoti prominenta žūrija – apmēram no 50 cilvēkiem – pēc kādiem 50 kritērijiem vērtē šīs dālijas. Sešos gados četras reizes manas šķirnes ir godalgotas. Starptautiskā atzinība, protams, ir zināmu pašapziņu devusi, tagad ir draugi visā pasaulē. Zinu, ka viena šķirne ir aizbraukusi uz lielāko Amerikas audzētavu,'' gandarīta ir selekcionāre.
Lai arī rudens šobrīd vēl ļauj dālijām ziedēt, tomēr jau jādomā arī, kā tās pārziemināt, un te daži Ritas Zaļās ieteikumi:
''Nedrīkst gumi sažūt par daudz, var darīt vienkārši – ietīt gumu vecā avīzē, tad ielikt plastmasas maisiņā, tad var glabāt praktiski jebkurā vietā. Var arī gumu ielikt plastmasas maisiņā, kur tad visas tukšās vietas aizpilda ar svaidām skujkoku skaidām, tad vēlams glabāt +5..+10 grādos, zem nulles gan ne. Janvārī vajadzētu pārbaudīt.''
Bet vēl jau līdz pirmajām salnām Latvijā - dāliju ziedēšanas laiks.
