Ziņa, ka Eiropa devusi zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā, lauku ļaudīm nebija pārsteigums, bet arī ne prieka vēsts. Daudzi laucinieki eiro valūtu redzējuši vien televizoru ekrānos, tāpēc pierast nebūšot viegli. Bet runas par latviskās identitātes zaudēšanu līdz ar valūtas maiņu gan esot aplamas.
"Mums bija rubļi, un mēs bijām latvieši. Tomēr turējāmies pie savas latvietības. Nu eiro .. tagad mēs arī turēsimies," saka pensionāre Iluta Kalniņa no Tērvetes.
Tikmēr mazo veikaliņu pārdevējas raizējas, ka psiholoģiski cenas kļūs lielākas, un vismaz sākumā pirkumu būšot mazāk. Arī cenu zīmju nomainīšana laukos, kur veikalā strādā tikai viena vai divas pārdevējas, būs ļoti grūts darbs, un arī tās nav vienīgās bažas.
"Es nezinu, kā būs ar to naudu kases aparātā. Neiet, eiro jau lielāka," norāda veikala pārdevēja Marika.
Vēl grūtāka nekā pārtikas veikalā cenu zīmju maiņa būs saimniecības preču veikalos, kur sortimentā ir ap trīs tūkstoši preču nosaukumu. Zemnieku saimniecības "Liepkalni" saimnieks, kam pieder divi saimniecības preču veikali un autoserviss, eiro ieviešanu salīdzina ar teritoriālo reformu.
"Kur aizgāja ļoti daudz mūsu nodokļu maksātāju nauda, es neredzu nevienu pozitīvu momentu. Es varētu ļoti daudz precīzus argumentus skaitīt, kas ir sliktāk," saka z/s''Liepkalni'' īpašnieks Aivars Ermanis.
Tiem zemniekiem, kuri paši tikai sēj un stāda, sirds mierīgāka, jo vismaz par kases aparātiem un cenu zīmēm domāt nevajadzēs, bet kredīti saimniecību paplašināšanai jau tagad ņemti eiro.
"Laiks rādīs, kuram bija taisnība. Lai dievs dod, ka tā Eiropa pati tur izlien ārā no visām tām krīzēm, un beigās neiznāk, ka mēs tādi donoriņi sanākam," z/s''Straumēni'' īpašnieks Ivars Stanga.
Jau vēstīts, ka Latvija 9.jūlijā saņēma uzaicinājumu pievienoties eirozonai 2014.gada janvārī. Līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikušas 174 dienas.
