Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pabalstu savaldzinātie. Latvijas vientuļo vecāku dzīve Īrijā. Aldonas stāsts

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pabalstu savaldzinātie. Saruna par projekta tapšanu

Pabalstu savaldzinātie. Latvijas vientuļo vecāku dzīve Īrijā. Laumas stāsts

Latviete izkļūst no vardarbīgām attiecībām Īrijā. Pabalstiem sarūkot, grib sākt biznesu

Ilgus gadus viņa dzīvoja vardarbīgās attiecībās. Tagad gatava pastāstīt par vientuļās mātes dzīvi Īrijā, bet anonīmi. Tāpēc sauksim viņu par Laumu. Šis ir stāsts par latviešu sievieti, kura lielu daļu dzīves bijusi Īrijas pabalstu sistēmā un plāno tikt no tās ārā.

ĪSUMĀ:

  • Uz Īriju Lauma atbrauca vēl pirms krīzes –  2003. gadā. Viņai jau bija viens bērns. Īrijā piedzima vēl divi.
  • Pirmā bērna tēvs bija miris, bet divu nākamo bērnu tēvs aizbrauca no Īrijas.
  • Vientuļā vecāka pabalsts ļauj pretendēt uz iknedēļas pabalstu, īres pabalstu un stāšanos rindā pēc sociālās mājvietas.
  • Īrijā īre un auklīšu algošana ir dārga, tāpēc mazāk pelnoši vecāki paliek mājās.
  • Ar pabalstiem nepietiek, bet arī zaudēt tos nevēlas. Tāpēc Lauma nestrādā oficiāli un blakus ienākumus slēpj.
  • Tagad, kad bērni ir paaugušies, Lauma saņem darba meklētāja pabalstu. Un plāno savu biznesu.

Mājās ar bērniem un bez viņu tēviem

Lauma ar trim bērniem dzīvo pilsētā pie Īrijas jūras. Pārcēlās jau sen – vēl pirms ekonomiskās krīzes Latvijā. Atbrauca kopā ar meitu, kuras tēvs – Laumas vīrs – bija miris.

“Vientuļā māmiņa es jau biju, kad atbraucu uz Īriju. Tad es nedomāju ne par kādiem pabalstiem, vispār nebija nekādas informācijas. Es atbraucu 2003. gadā, kad vajadzīgas bija gan darba atļaujas, gan viss. Atbraucām ar mācību vīzu. Uzreiz pirmajā, otrajā nedēļā tās attiecības pamazām sākās, lai gan es atbraucu ar domu neiesaistīties vispār nekādās attiecībās. Ar tādu domu es atbraucu, ka sapelnīšu naudu un braukšu mājās, un turpināšu savu biznesu,” stāsta Lauma.

Kur biežāk noslēdz laulības – Latvijā vai Īrijā?

Latvijā pēdējos gados precas biežāk: 2010.gadā noslēdza 9 000 laulību, bet 2018.gadā – 13 000. Arī šķiras daudz naskāk: 2018.gadā šķirtas teju 5700 laulības, kas ir par 21% vairāk nekā 2010.gadā, kad vēl nebija iespējas šķirt laulību pie zvērināta notāra.

2018. gadā Latvijā 18,7% mājsaimniecību dzīvoja pāris bez bērniem, bet 14,6% - pāris ar vienu, divām un vairāk atvasēm.

Latvijā 2018.gadā no 19,3 tūkstošiem dzimušo bērnu laulībā dzimuši 66,5% , bet ārpus laulības 39,5%.

Īrijā 2018.gadā noslēgtas vairāk nekā 21 tūkstotis laulību, to skaitā vairāk nekā 660 viendzimuma laulības. 2016. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 101 tūkstotis precētu pāru ar bērniem, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā 2011.gadā. No neprecētiem pāriem 2016.gadā teju 40 tūkstošiem bija atvases, kas ir uz pusi mazāk nekā precētiem pāriem.

Īrijā 2016.gadā bija vairāk nekā 38 tūkstoši precētu pāru bez bērniem, kas ir par 2 000 vairāk nekā 2011.gadā.

Interesanti, ka Eiropas Savienībā noslēgto laulību skaita ziņā Latvija ieņem ceturto vietu, bet Īrija – 18.pozīciju. Precēšanās ziņā visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji, bet kūtrākie Slovēnijas iemītnieki.

Dati: Centrālās statistikas pārvalde, Central Statistics Office (Īrija)

Taču viss izvērtās citādi. “Cilvēki domā, Dievs dara. Sākās tās attiecības. Sākās ļoti jauki un romantiski. Līdz ar to, nu jā, nedomājot tas tā aizgāja. Ātri uzreiz paliku stāvoklī ar savu vecāko puiku. Viņš piedzima 2004. gadā augustā. Pēc tam, 2006. gadā, piedzima jaunākais dēls. Viss bija jauki un brīnišķīgi. Bērnu tēvam bija tas, ka viņš nebija Eiropas Savienības  pilsonis,” stāsta Lauma.

Bērna tēvam esot interesējusi iespēja palikt Eiropas Savienībā (ES). “Un viņš uz vecākā bērna rēķina varēja dabūt uzturēšanās atļauju. Principā tas bija vienīgais, kas viņam no mums bija vajadzīgs, kā es uzzināju.

Situācija izveidojās tāda: mums vajadzēja legalizēt savas attiecības, teiksim, laulības; kad atnāca tā uzturēšanās atļauja, tika atceltas kāzas. Viss,” stāsta Lauma.

Vēl gadu gan attiecības turpinās. “Es viņam nopirku biļeti vienā virzienā uz viņa dzimteni. Kaut kur uz Taškentu. Kopš tā laika es neesmu viņu redzējusi. Viss. Ar to viss beidzās.”

Tad Lauma pieteicās uz vientuļās mātes pabalstu: “Tā arī sākās vientuļās mātes dzīve.” Viņa tika izvaicāta par bērna tēvu. “Īriem pārsvarā ir pilnas ģimenes. Ja nav attiecības ar sievieti, tad tēvi turpina interesēties par saviem bērniem,” stāsta Lauma.

Cilvēki, kuri vismaz trīs mēnešus bērnus audzina vieni, piemēram, ir izšķīrušies, Īrijā var pretendēt uz viena vecāka statusu. Tas nozīmē iknedēļas pabalstu, īres pabalstu un stāšanos rindā pēc sociālās mājvietas. Laumai tāda ir.

“Lai es vispār dabūtu to īres pabalstu, man bija jāiestājas rindā uz sociālo dzīvokli, tā bija prasība. Lai dabūtu sociālo dzīvokli, ir jāiziet vesela rinda visādu citu procedūru, lai pierādītu, ka tev tas ir nepieciešams.

[Jāpierāda], ka tev nav citu ienākumu, ka tev nav īpašumu, piemēram, Latvijā, ka tas pabalsts, ko tu saņem, ir tavs vienīgais ienākums.”

Citas Īrijā uzrunātās latviešu sievietes zināja stāstīt, ka sociālo māju nākas gaidīt ilgi. Rindas ir garas – lai gan mājas būvē, vietas visiem nepietiek. Gaidīja arī Lauma.

“Īres pabalstu man maksāja, bet līdz ar to es oficiāli strādāt nevarēju. Tas, protams, neliedz strādāt neoficiāli. Diemžēl,” stāsta Lauma.

Pabalsts nav bezgalīgs

Īrijā vientuļā vecāka pabalstu var saņemt, līdz bērnam ir septiņi gadi. Pēc tam – līdz bērna 14 gadu vecumam – māte vai tēvs var saņemt darba meklētāja pabalstu. Tas domāts, lai spētu tikt atpakaļ darba tirgū. Lauma pašlaik ir tieši tādā pārejas brīdī.

“Principā [pabalsts] man beidzas tūlīt. Tāpēc es to pabalstu vairs nesaņemšu. Bet, kā veidosies mana dzīve, kas to lai zina,” saka Lauma.

Kur lielāk dzimstība – Latvijā vai Īrijā?

2019.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1, 9 miljoni iedzīvotāju – par 14,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. 18,7% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Pēdējos astoņos gados bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%.

Saskaņā ar Īrijas tautas skaitīšanas datiem 2016. gadā valstī dzīvo 4,7 miljoni iedzīvotāju, tostarp 26% bērni. Desmit gados bērnu skaits pieaudzis par 17,8%.

Latvijā 2018.gadā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu, kas ir par pusotru tūkstoti mazāk nekā 2017.gadā.

Īrijā 2018. gadā piedzima 61 tūkstotis bērnu. Tas gan ir mazāk nekā 2013.gadā, kad piedzima teju 69 tūkstoši mazuļu.

Interesanti, ka Latvijā kopš 2010.gada strauji samazinājies pirmdzimto bērnu skaits, bet pieauga to bērnu īpatsvars, kuri ģimenē piedzima trešie.

Dati: Centrālās statistikas pārvalde, Central Statistics Office (Īrija)

Lauma pabalstu sistēmā ir ilgi. Bet tik un tā viņa saka, ka iztikšana no pabalstiem nav izdevīga: “Tie pabalsti sasaista rokas tāpēc, ka tu nevari strādāt. Ja man ir viens bērns, tad tas ir izdevīgi. Bet, ja tev ir trīs bērni, tad tu nevari dzīvot vienā istabiņā, tev ir vajadzīga māja. Man visa alga aiziet tikai par īri. Vairāk man nekam nesanāk. Tāpēc tā ir – ja ir vairāk bērnu, tad izvēlas [pabalstus], ir jāsēž mājās. (..) Te bērnus nevar atstāt vienus, viņi nevar vieni iet uz skolu un no skolas, viņi ir jāpieskata. Kāda jēga man ir strādāt, ja man visa nauda aiziet [maksājot par bērnu pieskatīšanu]?”

Ar pabalstiem naudas nepietiek, bet īres pabalstu zaudēt negribas. Tāpēc Lauma izvēlējās savus ienākumus slēpt.

“Ir citas pašvaldības, kur tā nav. Bet tieši ap Dublinu, tikko tu sāc strādāt, tev atņem to pabalstu, īres pabalstu. Tāpēc es gaidīju cītīgi, kad saņemšu sociālo dzīvoklīti, lai es varu sākt strādāt. Pelnīt,” stāsta Lauma.

Tā kā īre un auklīšu algošana ir dārga, mazāk pelnošiem vecākiem ir izdevīgāk palikt mājās. Lauma gan zina stāstīt, ka situāciju sāk risināt: “Šogad rudenī sākas valsts atbalsts – maznodrošinātajiem apmaksātas aukles pēc skolas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Ja viņi to būtu izdarījuši ātrāk, tad es pieļauju, ka mana dzīve arī būtu izvērtusies savādāk.”

Vēl viens klasisks krāpšanās veids ir dzīvot kopā ar partneri, lai gan tiec uzskatīts par vientuļo vecāku. Nav tā, ka nedrīkst dzīvot kopā, vienkārši pabalsti samazinās. 

Lauma atzīst – pēdējās attiecībās vīrietis daļēji dzīvojis pie viņas: “Periodiski satikāmies, nepilnu gadu mēģinājām kopā dzīvot.” Vīrietis gan viņu finansiāli neatbalstīja: “Tur jau līdz tam absurdam, ka pat mazāko rēķinu nemaksāja.”

“Varētu es daudz ko pastāstīt - par fizisko vardarbību, par to, kā Īrijā ir, kad sieviete nokļūst krīzes centrā, kad tiesa aizliedz mājai tuvoties. (..)Tas ir tas, ar ko es gribu sabiedriskā kārtā nodarboties. Es  no sociālajiem tīkliem uzzinu, ka sievietes, latvietes, nezina, kā šādās situācijās rīkoties. Viņas nezina, kur vērsties, nezina, ka ir krīzes centri. Nupat mums tiesā vienu sievieti, kas nodūra savu vīrieti. Arī tāpēc, ka regulāri bija fiziskā vardarbība, un [viņa] neizturēja,” stāsta latviete.

Tagad Lauma patiešām ir viena.

Pabalstu saņēmējus rada sistēma?

Vai daudz tādu sieviešu, kuras slēpj savus partnerus? Stāsta Tatjana Dobosa, kura strādā Īrijas sociālajā dienestā: “Protams. Ļoti daudz.”

Netrūkstot arī ziņojumu par šādiem gadījumiem. Tos uziet arī nejauši. “Viņi sniedz [pieteikumu] uz bezdarbnieku [pabalstu] vai ko citu, vienā vietā norādījusi vienu informāciju, citā – citu. Un te parādās cilvēcīgais faktors. Atkarīgs no cilvēka, kurš izskata dokumentu. Viņš pamanīs, ka kaut kas nesakrīt, un viņi sāk rakt,” stāsta Dobosa.

Viņa arī zina stāstīt par kādu atraitni no Latvijas, kurai Īrijā desmit gadus maksāts pabalsts vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, bet tad atklājies, ka pāris nebija oficiāli precējies. Saņemto naudu esot nācies pamazām atmaksāt. “Bet cilvēkam ir tiesības uz apelāciju. Varianti ir dažādi.

Šī ir humāna valsts. Ļoti nopietni jākrāpjas, lai visu atņemtu. Bet arī tad, ja cilvēks paliek bez mājām, viņam palīdz.

Varbūt daļu atvilks kā soda naudas apmaksu,” norāda Dobosa.

Vientuļie vecāki ir arī vīrieši, taču nedaudz. “Var būt tā, ka vīrietis te strādā, bet bērni ir Latvijā. Viņš atsakās no bērnu naudas Latvijā un saņem to no Īrijas, jo viņš Īrijā oficiāli strādā un maksā te nodokļus.”

Vai sistēma pati rada pabalstu saņēmējus? “Ja tev ir trīs bērni, tad atdot visus dārziņā un abiem vecākiem iet strādāt, tas nav izdevīgi. Tāpēc strādā tikai viens ģimenē. Protams, ja es sāku vairāk pelnīt, tad es zaudēju, piemēram, medicīnas karti, zaudēju x summu dzīvokļa pabalstam, zaudēju naudu bērna skolas formai utt. Bet tas atkarīgs no paša cilvēka, vai viņam ir vēlme augt un pēc kaut kā tiekties,” saka Tatjana Dobosa.

Sāks biznesu. Arī tam ir atbalsts

Lauma ir nolēmusi sākt uzņēmējdarbību – viņa grib cept maizi. Ir atradusi telpas ar krāsni. Tagad tikai jāsagaida valsts atbalsts, lai varētu sākt. Pagaidām doniņas cep mājās. Cilvēkiem interese esot. Ar pašceptu maizi Lauma pacienā arī Latvijas Radio. Garda.

Vai darba tirgū sieviete, kura daudzus gadus nav strādājusi, ir sliktākā situācijā nekā vīrietis?

“Protams. To jau man neviens sejā nesaka. Šobrīd es kārtoju pāreju uz citu – “back to work” [atpakaļ darbā –red.] pabalstu, tas man dod iespēju taisīt savu biznesu. Un divus gadus turpina maksāt man pabalstu. Bet, lai es to kārtotu, sejā man to neviens nesaka, bet attieksme ir tāda – tu desmit gadus esi nosēdējusi mājās, kāpēc tu tagad gribu strādāt.

Neviens netic, ka es vispār gribētu sākt kaut ko darīt, [uzskata], ka es esmu zaudējusi savas iemaņas. (..) Neviens jau nezina, ka es tos 10 gadus strādāju,” saka Lauma.

Vai atgriezīsies Latvijā? Diez vai

“Ko es darīšu Latvijā? Dotajā situācija man tur nav ko darīt, man bērni ir šeit, bērni iet skolā. Ja es būtu viena, varbūt es apsvērtu iespēju. Bet man te ir ģimene, es neapsveru domu, ka es varētu tagad braukt uz Latviju,” saka Lauma.

Vai Latvijā būtu daudz grūtāk? “Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas baidās no grūtībām.

Es izsistos. Es mājās tad nesēdētu, es būtu 24/7 darbā. Kas no tā iegūtu? VID [Valsts ieņēmumu dienests - red.]. Bērni ne. Es būtu pārgurusi un dusmīga.”

Viņa gan uzsver, ka palikšanai Īrijā pabalsts nav galvenais: “Tas pabalsts, tas nav tas, kādēļ es te turos.”

Lauma uzskata, ka viņas bērniem jāmācās Īrijā. “Es laimīga būtu arī Latvijā, bet man ir svarīgi te palikt bērnu dēļ, es gribu bērniem labu izglītību. Pēc tam lai viņi izlemj. Viens bērns man jau ir Latvijā. Es darīšu visu, lai viņi iegūst izglītību šeit, te ir labāk. Te diploms ir labāks. Konkurētspējīgāks."

Īrija divus gadsimtus bija ļoti nabadzīga valsts, piedzīvoja lielus emigrācijas viļņus, bet tagad ir viena no vislabāk pārtikušajām valstīm Eiropas Savienībā.

Īriem raksturīga ir spēja pieņemt dažādus cilvēkus. Viņi nešķiro savējos un iebraucējos, viņi katrā cilvēkā saskata vērtību. Ģimenes ar bērniem tiek ļoti atbalstītas. 

Iespējams, viņi pārspīlējuši ar dāsnumu. Pabalstu sistēma nerosina mēģināt atrast darbu un pašiem kļūt sociāli aktīviem. Vienlaikus vientuļajām mammām, kuras darba tirgū neizbēgami ir sliktākā pozīcijā, valsts ļauj pašām audzināt savus bērnus, būt kopā ar viņiem, nestrādāt no rīta līdz vakaram un nemeklēt aukles. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti