Dienas ziņas

Skrejlapas 18.novembrī – dzimtenes nodevība

Dienas ziņas

Skats uz Latvijas robežu no zirga muguras

Latgales patriots šuj sarkanbaltsarkanos karogus

Latgales patriots Feimaņos šuj sarkanbaltsarkanos karogus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Feimaņos Rēzeknes novadā dzīvo Latgales patriots Māris Rumaks. Viņa ģimenes bizness ir sarkanbaltsarkanā karoga šūšana. Katru gadu ar modernām iekārtām tiek sašūti vairāki tūkstoši Latvijas karogu un Latgales zilibaltzilie. Uzņēmuma šūtie karogi plīvo pie valsts iestādēm un svētku laikā palīdz radīt mums īpašo svētku noskaņojumu.

Māris ar ģimeni uz dzimtajiem Feimaņiem pārcēlās ekonomiskās krīzes laikā. Sākumā uz Rīgu braucis biežāk, bet ar laiku sapratis, ka biznesu ļoti labi var vadīt arī no attāluma.

Jautāts, kā pievērsies karogu šūšanai, SIA “Baltic Flags” izpilddirektors Māris Rumaks stāsta, ka sākumā tas bijis nejaušs darījuma piedāvājums, bet ar laiku sapratis, ka tas ir ļoti interesanti, un aizrāvies. Latvijas karoga pamatkrāsa ir savdabīgi sarkana, un to nav viegli notrāpīt.

“Latvijas karogam ir ļoti specifiska krāsa, dažādās tehnoloģijās ir jāsaprot, dažādi audumi arī dod tai krāsai dažādas izmaiņas tonī,” atklāja Māris.

Kad notika Krievijas iebrukums Gruzijā, masveidā pasūtīja Gruzijas karogus, kad Krievija iebruka Ukrainā – Ukrainas, bet šogad uzšuvuši arī demokrātiskās Baltkrievijas kustības simbolu – baltsarkanbalto karogu, ar kuru Latvijas iedzīvotāji devās solidaritātes gājienā gar Baltkrievijas robežu.

Māra dzimtai ir arī pašai savs īpašais stāsts par karogu – kādu karogu viņa vectēvs saglabājis visu padomju laiku. Māra vectēvs dienēja ložmetējnieku bataljonā. Sarkanbaltsarkano karogu viņš bija rūpīgi noslēpis un mazdēlam atdeva tikai tad, kad sākās Atmoda, redzot to, cik ļoti Mārim interesē vēsture.

“Sēdējām siena zārdā, un viņš man stāstīja par vēsturi,” atceras Māris.

Tagad Māris visiem, kas iegriežas pie viņa, stāsta par Latvijas un Latgales vēsturi, kopj senās tradīcijas, vāc materiālus un lepojas ar to, ko dara un kur dzīvo.

Jautāts par to, kā ikdienā salabāt pašapziņu, viņš atbild, ka tas lielā mērā ir saistīts arī ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem.

“Tur ir tas jautājums par situāciju, demogrāfisko un ekonomisko. Lai tā pašapziņa būtu,  cilvēkam jābūt pašpietiekamam. Ja cilvēks, kuram ir savs uzņēmums, uzņēmējdarbība, viņam tas pieaug, bet, ja tu esi atkarīgs no citiem, nevari paust savus uzskatus, bet ekonomiskais tā nospiež, ka tu domā, kā kredītus samaksāt, nevari izdzīvot. Tiem, kas ieguvuši materiālo stabilitāti, tā pašapziņa aug, bet daudzi, kuriem situācija slikta, kļuvuši apātiski, tas ir saistīts ar situāciju vispār,” spriež Māris.

Latvijai dzimšanas dienā viņš negrib novēlēt kaut kādas banālas frāzes, bet gan dedzīgā Latgales sabiedriskā darbinieka, apgaismotāja un Latgales patriota Pītera Miglinīka atstātos desmit vēlējumus: “Viņš atstāja desmit baušļus. To es gribētu novēlēt. Cīnīties par taisnību, mīlēt savu zemi, nemeklēt laimi svešumā, nekaunēties no dzimtās mēles, sūtīt bērnus skolā, nepārdot zemi svešiniekiem, ticēt un cerēt uz labākiem laikiem.”

“Tur viss pateikts kā vajag rīkoties,” piebilst Māris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti