Tas ir mans pensijas fonds - tā bioloģiskās zemnieku saimniecības „Vīganti” saimniece Jokste apraksta savu lielo ieceri.
Tas ir mans pensijas fonds, jo tādu pensiju man neviens nekad neiedos, kā lauksaimnieks saņem, ja strādā. Es arī nemācēšu ar to mazo pensiju, kas tur galā būs, dzīvot. Tāpēc kaut kāds pensijas fonds ir vajadzīgs,” saka zemniece.
Kolhoza laiku mehānisko darbnīcu viena daļa jau atjaunota un visai drīz tajā atvērsies kafejnīca. Taču tas ir tikai sākums - doma ir šo ilgu laiku likteņa varā pamesto vietu pārveidot par atpūtas kompleksu.
“Projektu apstiprinot, atbrauca cilvēki, atvēra durvis un teica, ka te ir ceļš uz nekurieni. Vairs jau nav uz nekurieni... apvārsnis ir redzams,” saka Liepupes pagasta bioloģiskās z/s „Vīganti” īpašniece Lija Jokste.
Aiz tā nodēvētajām nekurienes durvīm doma ir veidot lielu zāli ar skatuvi. Tas gan esot tuvāko piecu gadu projekts, bet jau saskatāmā nākotnē rudenī gatava būs pirts, guļamvietas un neliela zālīte teātra apvienībai “Vāgūzis”.
Pamatā doma ir telpas iznomāt banketiem un nometnēm. Daži pasākumi jau notikuši un nupat te norisinājās arī Salacgrīvas novada uzņēmēju konference. “Šo ēku redzēju divus gadus atpakaļ, un tieši tāpēc man radās interese šoreiz konferenci sarīkot nevis Salacgrīvas centrā, kur tas parasti notiek, bet izbraukt tālāk pa novadu, lai arī redz pārējie uzņēmēji, ko var izdarīt uzņēmīgs cilvēks pāris gadu laikā,” saka Salacgrīvas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dzintra Eizenberga.
“Bija te kā veca kalte vai garāžas, un tad nekas neliecināja par to, ka mēs šodien varētu ieraudzīt šādas brīnišķīgas telpas, kas jau varētu veidoties kā tāds mazs attīstības centriņš Liepupē,” saka Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis.
