Jau vēstīts, ka Leperu ģimenes iecere tikt pie lielākas dzīvesvietas beidzās ar sagrautām cerībām un milzu parādu nastu. No paņemtā 26 tūkstošu latu kredīta ģimene nepaguva iztērēt ne santīma. Uz pilnvaras pamata naudu no konta izņēma ģimenes nolīgtais būvnieks Mārtiņš Dage. Rīgas apgabaltiesa šo vīrieti atzina par vainīgu krāpšanā un piesprieda 3 gadu cietumsodu. Spriedumu vēl var pārsūdzēt.
Kredīta galvinieks – Juris Lepers tic sava mirušā dēla teiktajiem vārdiem, ka, ņemot kredītu, pilnvaru rīkoties ar naudu nav parakstījis. „Viņš teica – man tos papīrus grūda apakšā zem deguna, varēja būt dažādi, varēja būt, ka es uz kādas baltas lapas parakstīju. Bet, lai būtu runa, ka tā būtu pilnvara, ko viņš paraksta, nekāda starp Mārtiņu Dagi un Pēteri Leperu nav bijusi,” stāsta Juris Lepers.
Mārtiņš Dage ir meklēšanā un policija lūgs tiesu viņam piemērot Eiropas apcietinājuma orderi. Taču Leperu ģimenei kredīts jāatmaksā. Visi Latvijas Televīzijas aptaujātie juristi – apgalvo vienu – pat, ja Leperu ģimene naudu nav tērējusi, kredītsaistības ar banku neviens nav atcēlis. Un bankai ir tiesības atņemt arī ģimenes vienīgo mājokli, kurā dzīvo trīs nepilngadīgi bērni.
„Ir cilvēcīgi žēl par šo situāciju un šis gadījums apliecina, ka katram kredītņēmējam un katram cilvēkam, kurš izsniedz pilnvaru trešajai personai – rīkoties ar saviem līdzekļiem, ar savu kontu ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kam šis pilnvarojums tiek dots,” uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Laima Auza.
FKTK vēl vērtē Jura Lepera kredīta nosacījumus un viņam sniegs individuālu atbildi mēneša laikā. Ne vien banku uzraugi arī citi juristi vērš iedzīvotāju uzmanību būt ļoti vērīgiem, uzņemoties saistības.
„Tā nav bankas atbildība, kur tas galvinieks vai kredītņēmējs ir pārvērtējis savas iespējas. Protams, varbūt vajadzēja laicīgāk darīt, ir konsultēties ar juristiem, kā risināt attiecīgo situāciju. Pastāv iespēja, ka vajadzēja iesniegt fiziskās personas maksātnespēju, es kā pieņēmumu minu, piemēru, varbūt kā citādāk risināt,” skaidro tiesībsargs Juris Jansons.
Jura Lepera ģimenei ir piešķirts trūcīgo statuss. Ja ģimene atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, juridisku atbalstu var saņemt no valsts apmaksāta jurista. Ik gadu Juridiskās palīdzības administrācijā (JAP) pēc palīdzības vēršas trīs tūkstoši klientu.
„Svarīgi saprast, ka ne pašvaldības sociālais dienests, ne JPA juridisko palīdzību nesniedz. Mēs izskatām, pieņemam lēmumu un norīkojam juridiskās palīdzības sniedzēju, kurš ir noslēdzis ar mums juridiskās palīdzības līgumu. Tie pārsvarā ir zvērināti advokāti un praktizējoši juristi,” stāsta JAP direktore Irina Ļitvionova.
Lēdmanes Bāriņtiesas vadītāja telefonsarunā atzīst – Leperu ģimene līdz pēdējam centās visu risināt saviem spēkiem. Iespējams, palīdzēt varētu jau ātrāk, ja ģimene laikus meklētu palīdzību, piemēram, pašvaldībā.
Finansiālu palīdzību Leperiem gatavi sniegt arī daudzi novadnieki. Bāriņtiesas vadītāja Inese Zaporočeca sola - ģimene bez pajumtes nepaliks pat, ja ģimenei dzīvokli banka atsavinās.
