No Londonas uz ''Zeltiņiem''
Smiltenes puses Zeltiņu ciemā atrodas mājas ar šādu pašu nosaukumu – tajā nu saimnieko pirmā īpašnieka mazmazdēls Aigars Lauzis. “Šeit valdīja firsts Līvens, kas uzcēla Smiltenes Kalnamuižu, arī pirmo bānīti un slimnīcu. Mans vecvectēvs bija viņam štelleris jeb namdaris un uzbūvēja firstam šo pasakaino māju. Taču beigās pats Līvens nolēmis, ka šeit dzīvot nenāks un par labu darbu atdāvinājis māju vecvectēvam. Dzīve šādā mājā bija pēc tā laika labākajām tradīcijām un [būvēta] ar modernākajiem instrumentiem,” stāstīja Aigars.
Tagadējais mājas saimnieks ir studējis ainavu arhitektūru Latvijā. Tad devies uz Londonu, lai studētu pilsētplānošanu, urbāno dizainu.
Aigars atzina, ka savā dzīvē gluži kā Sprīdītis ir piedzīvojis, ka, piepildot ambīcijas, milzīgas idejas un uzkāpjot kalnā, gaidīto gandarījumu tomēr nav ieguvis.
“Es uztaisīju riteni un aizbraucu no Londonas. Četrus gadus pavadīju ceļā, līdz beidzot pieņēmām lēmumu apmesties lauku mājās Latvijā. Mūsdienās nav tik svarīgi, kur atrasties, jo ar internetu var sasniegt visu pasauli, “ sacīja Aigars.
Aigars un Lija Lauži senču mājās “Zeltiņi” ir izveidojuši startapu jeb jaunuzņēmumu, kurā radīts unikāls transportlīdzeklis – amfībija, ar kuru var pārvietoties gan pa zemi, gan pa ūdeni, turklāt tā pilda arī kempera funkciju. Uzņēmumam ir izdevies piesaistīt gan vietējo atbalstu, gan ārvalstu investīcijas.
Aigars atzina, ka tieši Lija bija tā, kas viņu pamudināja paskatīties uz lauku īpašumu no cita skatu punkta – ja ir pieejams ātrs internets un sakārtota infrastruktūra, 21. gadsimtā nav nozīmes, no kuras vietas uzņēmums tiek vadīts.
“Mūsu izejas punkts ir senču saknes. Mēs šo mantojumu izmantojam kā savdabīgu laboratoriju, vietu, kur mēs radām kaut ko un pelnām ar saimniecisko darbību, “ stāsta “Zeltiņu” saimnieki.
“Reizēm padomāju: ja vecvectēvs zinātu, ko mēs no šīs lauku mājas darām! Māja varētu būt pamesta un drūma, bet šobrīd viss dzirksteļo,” ar patiesu lepnumu atzina Aigars.
Lauku viensētu iedzīvinātāji
Linda Vanaga un Kaspars Blīgzna ir lauku viensētu iedzīvinātāji – viņu uzņēmums “Jumis Lauku viensētas” palīdz atrast un pārdot nekustamos īpašumus laukos. Linda uzskata, ka nevar sevi dēvēt par mākleri, jo māklera uzdevums ir pārdot, turpretim viņu misija ir savest kopā īsto cilvēku ar īsto māju.
“Pa gadiem esam sapratuši, ka nevar ne ar kādiem trikiem likt cilvēkam nopirkt vietu laukos.
Mēs drīzāk esam savedēji, jo savedam kopā īsto vietu ar īsto cilvēku. Uzkopjam apkārtni, visu iedzīvinām, lai cilvēks spētu šo pērli ieraudzīt, “ stāstīja Linda.
Lauku viensētas bieži ir nekoptas, aizaugušas, un tādos apstākļos ir ļoti grūti pamanīt vietas potenciālu. Linda atzina, ka pēdējā laikā ir ļoti redzamas pārmaiņas cilvēku domāšanā – viņi tiecas atpakaļ pie dabas, pie koka guļbūves.
Linda ir novērojusi, ka pārmaiņas, kas notiek ar cilvēku, kad viņš sastopas ar savu īsto vietu, ir gluži vai neticamas. Viņā rodas neticama jauda un enerģija darboties, atjaunot.
Kaspars un Linda paši savu lauku māju pamanīja, garām braucot, atraduši īpašnieku un vienojušies par darījumu. Viņu plāns ir māju sakopt un izīrēt – dot iespēju tiem, kam vēl nav savas viensētas, atbraukt uz laukiem un pamēģināt.
Par to, kā notiek mājas atgriešana jaunai dzīvei, stāstīja Kaspars: “Vispirms mēs māju iztīrām, sakopjam apkārtni. Tad ieliekam iekšpusē akcentus, lai iztēlei ir, kur aizķerties, un katrs pēc saviem ieskatiem var plānot turpmāko. Vislabāk šo iedzīvināšanu darīt ar jau esošām lietām, ko mēs atrodam uz vietas.” Lauku viensētu iedzīvinātāji stāstīja, ka viņu galvenais uzdevums ir radīt vietai māju sajūtu tā, lai ir redzams tās potenciāls.
Taujāti pēc padoma, kur un kā meklēt savu lauku māju, Linda un Kaspars ieteica vislabāk lūkoties internetā. Piedāvājumi ir atrodami gan sludinājumu portālos, gan sociālajos tīklos, pievienojoties attiecīgajām tematiskajām grupām. Otrs variants – ja ir aptuveni izvēlēta vieta, tad ir vērts pabraukāt un apskatīties. Ja ir kāds īpašums, kas uzrunā, jārīkojas un jānoskaidro, kas ir īpašnieks. Linda aicināja nekoncentrēties uz to, cik daudz zemes ir apkārt mājai. Drīzāk jāpievērš uzmanība tam, kāds skats pavērsies aiz loga. Tāpat jāatceras, ka tā varbūt šai mājai ir vienīgā iespēja neaiziet bojā, bet dzīvot.
Briņģu muižas atdzimšana
Evija Medne jeb Meža Eva ir dekoratore, vides radītāja, kura šobrīd saimnieko Briņģu muižā. Eva ir trešais komandas biedrs uzņēmumā “Jumis Lauku viensētas”, kurā viņa darbojas kopā ar Lindu un Kasparu. Tieši Eva ir tā, kas vecajām mājām piešķir estētisko odziņu, atrodot īstajām lietām īsto vietu. Evas filozofija ir veco mājas interjeru atdzīvināt ar jau esošo, uz vietas atrodamo.
Lai arī Evas juridiskais statuss Briņģu muižā ir apsaimniekotāja, viņa atzina, ka muižā jūtas kā mājās. Dekoratore muižas telpas izmanto arī kā noliktavu, taču radošums ir ļāvis dzīves telpu un noliktavu pārvērst vienā harmoniskā veselumā.
Jaunā muižniece lauzusi stereotipus, ka dzīvei muižā ir nepieciešami milzīgi naudas ieguldījumi. Lielākais ieguldījums, lai atgrieztu vecās mājas jaunā dzīvē, viņasprāt, ir tieši radošums.
