«Dzirnupju» saimniekam latviskā dzīvesziņa un celmu bungas - ikdiena un dzīves veids

Limbažu novada Viļķenes pagasta „Dzirnupēs” svin gan latvisko Lielo dienu, gan kristīgās Lieldienas, un atšķirīgais te ir tas, ka ikvienos gadskārtu godos sētā skan saimnieka Jura Palelioņa gatavotās celmu bungas.

 

Šajās lauku mājās ikdienā dzīvo saskaņā ar dabu un latviskajām tradīcijām.  

Klētiņā, kas ir gluži kā no brīvdabas muzeja,  var skatīt saimnieka Jura Palelioņa gatavotās celmu bungas. Bet par tām nedaudz vēlāk,  vispirms jau jāiepazīst šī sēta - kas tad ir te tik pievilcīgs, lai pirms 18 gadiem Rīgas dzīvi nomainītu pret lauku klusumu.

“Gribējās ļoti to latvisko, un noskatījām šīs mājas. Šī ir tradicionālā Vidzemes lauku sēta, būvēta 1924.gadā,” stāsta saimnieks.

Lauki un latviskā dzīvesziņa nu jau ir saimnieku ikdiena un dzīves veids.

“Mēs mēģinām dzīvot pēc dabas cikliem, kā vecos laikos cilvēki to darīja, tas nozīmē, ka zāle ir jāpļauj īstajā laikā, zeme ir jāar īstajā laikā, ir jāgodina dieviņš, viss, kas saistās ar latvisko mentalitāti, jo, ja mēs nesaglabāsim savu pagātni, tad tautai nebūs arī nākotnes, sevišķi šajā laikā, kad esam iekšā Eiropā, kad ir multikulturālisms, tad mums ir jābūt tai savai nišai, tam savam dzīves stilam, ar ko mēs būsim atšķirīgi,” pārliecināts Palelionis.

“Dzirnupēs” pēc ikdienas skrējiena pabūt dabā, izjust lauku nesteidzīgo ritmu, mācīties latvisko dzīvesziņu ir gaidīts arī ikviens, kuru tas interesē.

“Tie mūsu viesi ir tā vecā paaudze, ir ļoti daudz ārzemnieki no Kanādas vai Austrālijas, kam kādreiz Vidzemē vai šinī apkārtnē ir bijušas mājas. Viņi grib redzēt šo autentisko iekārtojumu, kā tas ir bijis, un šeit viņi apskatās to modeli, kā ir dzīvojuši viņu senči,” stāsta saimnieks.

Bet nu laiks iepazīt un iemēģināt celmu bungas - saimniekam ir savs stāsts par to, kāpēc ir bijusi interese tieši par šo mūzikas instrumentu.

“Tā kā svinam latviskos godus, mēģinām arī tos popularizēt, tad šī bunga ir viena no sastāvdaļām latvisko godu svinēšanā,” skaidro Palelionis.

Par celmu bungām interesējoties gan pašmāju folkloras ansambļi, gan latviskās dzīvesziņas atbalstītāji un, protams, arī ārzemnieki.

“Ir bungas aizgājušas. Aizgājušas uz Vāciju, uz Ameriku, uz Japānu,”  saka saimnieks.

Saimnieka meitas Annas darbs ir saistīts ar Lauku ceļotāju un līdz ar to arī tam, ko dara tēvs, ir vēl cits skatījums, arī no tūristu, Latvijas apceļotāju puses.

“Tieši ārzemnieki, kad brauc,  grib tādas unikālas vietas, jo tas viesnīcas numuriņš  visās valstīs ir vienāds, bet te viņam ir drusciņ cita vide,” saka Anna.

Šajās mājās nav eiroremonta un visa tā,  ko nu jau sniedz arī daudzas lauku viesu mājas, taču, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, saimnieks stāsta, ka visvairāk viņa darinājumi un arī dzīvesveids saistot  japāņus, tātad cilvēkus, kuri vistālāk gājuši jaunāko tehnoloģiju jomā.

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti