Lai gan ikdiena lielākoties paiet mājas solī, Ance nebūt nav pazudusi no muzikālā apvāršņa. Novembrī pirmatskaņojumu piedzīvoja ar maestro Raimondu Paulu kopīgi veidotā koncertprogramma "Sasala jūrīna", ko martā var dzirdēt Latvijas lielākajās pilsētās.
Koncertos mammai uz skatuves palīdz vecākā meita Elza, kura spēlē vijoli kopš sešu gadu vecuma. Arī viņa savu dzīvi izlēmusi saistīt ar mūziku, lai gan ceļš uz to nav no vieglākajiem.
Vijoļspēle nenozīmē tikai garas treniņu stundas – tas ir labs veids, kā "uzpirkt" vecākus. Elza ļoti vēlējās divas rīsu žubītes – bet kā lai pierunā mammu?
"Tur tiešām bija tāda uzpirkšana. [Elza prasīja] - tad, kad es novinnēšu - tolaik, man liekas, - 10 konkursus, tad es dabūšu putnus? Un es domāju, oi, kad tas vēl būs… Un, jā, tas bija ļoti ātri, tad ienāca mūsu ģimenē putni," stāstīja Ance.
Vēlāk putniem pievienojās arī kāmītis, par kuru rūpējas meita Kate. Tieši viņa ir ģimenes lielākā dzīvniekmīle, pie kuras mīlestību meklē arī eksotu kaķene Zuze, kas joprojām izskatās kā jauna lēdija.
"Varbūt viņai bišķiņ lēnāka gaita, varbūt viņa vairāk guļ, bet citādi es tā nemaz nepateiktu, teiksim, Zuzei 10 vai 16, vai 8 gadi. Jūs jau arī nepateiktu, cik viņai gadu?" saka Ance.
Tomēr, kā jau cienījama vecuma seniorei, arī Zuzei ir dažas veselības problēmas, kas gan netraucē būt mīlētai un pieprasīt uzmanību.
"Mēs jau redzam, ka viņa ir kurla, ka viņa īsti nereaģē ne uz putnu dziesmām, jo pirms tam viņa bija tāda ļoti laba medniece, īpaši laukos, un viņa reaģēja uz katru tuvāk pielidojušo putniņu. Viņa ir noteikti lēnāka, nu kādreiz jau pabizo arī kā tāds kaķēns, bet principā nē... Viņa visu laiku ir bijusi ļoti mīļa,'' saka kaķenes saimniece.
Zuze bijusi Ancei blakus visilgāk – pat pirms iepazīšanās ar vīru! Kaķis ir viņas kompanjons tik sen, ka dzīve bez Zuzes vairs nav iedomājama. Visi cer, ka Zuze pārsitīs ilgdzīvošanas rekordu, tādēļ maz ticams, ka drīzumā kaķenītei pievienosies vēl kāds mīlulis.
"Mums kaut kā tiešām ļoti, ļoti pietiek ar mums pašiem. Man ar bērniem, ar vīru un ar manu ģimeni. Ir tik daudz lietu, ka es pat nespēju ar draugiem satikties, jo mums pašiem ģimenē iet jautri un varbūt ne tik jautri, bet visu laiku notiek kaut kāda kustība. Bērni kaut kā savādāk uz to skatās, kāpēc viņiem vajag dzīvnieku. Neatceros, kāpēc man bērnībā vajadzēja, nu jā, bija kaut kāds tāds savādāka tā doma. Varbūt arī kaut kur zemapziņā kaut kādu tukšumu vajag aizpildīt, bet nav tukšuma, nav. Pajautājiet jebkurai trīs bērnu mammai, vai ir tukšums – nav tukšuma," atzīst Ance.
