Gada garumā viņš ir kļuvis par visvairāk pieminēto Latvijas politiķi arī ārvalstu ziņu virsrakstos.
No dziļas krīzes, atkāpjoties no valdības vadītāja amata, līdz karjeras virsotnēm - Eiropas komisāra krēslam – tik raibs ir bijis Dombrovska politikas ceļš.
Par personiskajām izjūtām Dombrovskis sev raksturīgi runā negribīgi, taču atklāj, ka uz Latviju vismaz pagaidām neskatās tikai pa lidmašīnas iluminatora lodziņu.
Ar Dombrovski Latvijas Radio tiekas dienas vidū viņa kabinetā Eiropas Komisijas (EK) ēkas 10. stāvā. Tas ir plašs, ar lielu galdu vienā telpas galā un ādas dīvāniem un mazāku – otrā, uz kura stāv atvērta vāciski rakstošā „Frankfurter Allgemeine Zeitung,”, kas ekonomikas sadaļas pirmajā lapā nopublicējusi interviju ar Dombrovski par Francijas budžeta deficītu. Pie šā galda arī paliekam. Ievēroju, ka lielais kabinets ir visai tukšs. Tajā nav gleznu un no ārvalstu vizītēm vestu dāvanu, kas ievērojamā skaitā bija iepriekšējā komisāra Andra Piebalga kabinetā.
Ar to arī sākas saruna, vaicājot, vai Dombrovskis kaut kā domājis atdzīvināt EK darba telpas pelēkās sienas. „Pašreiz es šeit strādāju tikai pusotru mēnesi, līdz ar to es esmu tādā kā iekārtošanās procesā,” viņš stāsta, piebilstot, ka gan kabinetā, gan koridorā būs Latvijas gleznotāju darbi un noformējums, kas liecinās par Latviju.
Sarunai atvēlētas 10 minūtes. Laiku šādai personiskai intervijai, kas vairāk skar viņu pašu, nevis Eiropas Savienības (ES) lēmumus, Dombrovskis meklēja ilgi un nesteidzās piekrist.
Kopš lūguma runāt rubrikai „Cilvēks ziņu virsrakstos” Latvijas Radio ticies ar Dombrovski vairākkārt, taču ikreiz viņš izvēlējās pieturēties pie dienas aktualitātes, runāt par ES investīciju paketi, dalībvalstu budžetu pārskatu, eirozonas izaugsmi, norādot, ka par privātākām lietām gribētu runāt kaut kad vēlāk.
Kad vaicāju, kā viņš raksturo gadu, kas viņu metis gan skandālu bedrēs, gan cēlis karjeras augstumos, Dombrovskis ierastajā atturībā sāk ar vispārīgu valsts attīstības raksturojumu. „Šis gads tiešām ir bijis ļoti intensīvs un pārmaiņām bagāts. Jūs zināt, ka šis gads sākās ar Latvijas pievienošanos eirozonai, (..) es tiešām esmu gandarīts par Latvijas pievienošanos eirozonai, (..) šis solis tiešām ir nācis Latvijai par labu (..),” klāsta Dombrovskis. Viņš norāda arī uz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un palīdzības sniegšanu cietušajiem. „Protams, ka ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā ļoti būtiski bija notikumi Ukrainā, Austrumukrainā,” saka Dombrovskis. Viņam pašam svarīgas bijušas arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās viņš kandidēja, kā arī pretendēšana uz EK viceprezidenta amatu.
Viņš piesauc ekonomisko attīstību, investīcijas, Zolitūdes traģēdiju, budžetu, notikumus Ukrainā, gatavošanos EP vēlēšanām, komisāra amatam un noslēgumā skopi nosaka: „Tā kā nu tiešām tas darbs ir bijis ļoti intensīvs un ļoti notikumiem bagāts”.
Viņa karjeras spilgtākie viļņi sākās pēc Zolitūdes traģēdijas vēl aizvadītā gada novembrī, paziņojot par atkāpšanos no amata. Dombrovskis nostrādāja valdībā vēl līdz janvārim un vēl premjera amatā piedzīvoja brīdi, kad Latvija oficiāli iestājās eirozonā, tad kļuva par Saeimas deputātu un startēja EP vēlēšanās, iegūstot sabiedrības atbalstu.
Taču vēl pirms EP vēlēšanām bijušais premjers paguva piesaistīt arī starptautisku uzmanību, sākotnēji nonākot aizkulišu sarunās, bet vēlāk arī oficiāli paziņojot par kandidēšanu uz EK prezidenta amatu, uz kuru tolaik pretendēja arī virkne citu Eiropā zināmu politiķu, tagadējo EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru ieskaitot.
Taču martā, dienu pirms Eiropas Tautas Partijas kongresa Dublinā, kurā bija paredzēts galīgi apstiprināt Eiropas Tautas partijas kandidātu EK amatam, Dombrovskis negaidīti savu kandidatūru atsauca, šokējot pats savas partijas biedrus un īpaši Baltijas eiroparlamentāriešus, kuri uz viņu bija likuši lielas cerības. Dombrovskis aiziešanu skaidroja ar to, ka atsauc savu kandidatūru par labu Junkeram. „Redzot, kā virzījās šī kampaņa, bija redzams, ka Junkeram šis atbalsts ir lielāks,” toreiz skaidroja Dombrovskis.
Jūnijā Latvijas valdība izvirzīja Dombrovski Eiropas komisāra amatam, norādot, ka pie viena cer uz nozīmīgu portfeli, ņemot vērā Dombrovska zināšanas par ekonomiku un finansēm.
Taču ēnu pār Dombrovska ceļu uz Eiropas karjeru pārvilka medijos nonākusī informācija par ģimenes kredītsaistībām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka pārbaudi, vai premjers nav nonācis interešu konfliktā.
Daudzi to prognozēja kā Dombrovska Ahileja papēdi ceļā uz komisēra krēslu un atsevišķi eiroparalmenta deputāti no Latvijas – Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības un Andrejs Mamikins no „Saskaņas centra” izteicās, ka tas būs temats, par ko Dombrovskim nāksies attaisnoties komisāra noklausīšanās procedūrā Eiropas Parlamentā.
Taču 6. oktobrī noklausīšanās zālē Dombrovskim par viņa sievas īpašumiem tā arī neviens nevaicāja
Noklausīšanos izturējis, Dombrovskis ir kļuvis par Eiropas Komisijas viceprezidentu ar atbildības jomu „Eiro un sociālais dialogs”, pa vidam izpelnījies iesauku „Misters Eiro” un komisāra „Griezēja” slavu, ņemot vērā Latvijas pieredzi. „Pagaidām vēl esmu sākumā,” Dombrovskis saka, kad vaicāju, vai Eiropas Komisijas gaiteņi Briselē šķiet plašāki, nekā Ministru kabinetā Rīgā. Taču ritms esot sācies bez īstas iesildīšanās. „Pa starpām nācās piedalīties G-20 samitā Brisbenā, līdz ar to faktiski bez tāda ieskriešanās laika bija jārisina ļoti nopietni jautājumi,” atzīst bijušais Latvijas premjers.
Kāds novada avīzes redaktors reiz sacīja, ka cilvēki, kuri ilgstoši strādā augstā amatā Briselē, ar laiku pierod uz Latviju raudzīties no lidmašīnas iluminatora, tā teikt no augšas. Latvijas Radio vaicāja, vai Dombrovskim ar laiku tas nedraud? „Es tā neteiktu. Es savulaik gandrīz piecus gadus nostrādāju Briselē un atgriezos Latvijā pašā krīzes brīdī, lai Latvijā risinātu jautājumus, kas bija svarīgi Latvijai. Arī tagad es plānoju saglabāt ciešu saikni ar Latviju (..),” norāda EK viceprezidents.
Kad saruna galā, Dombrovskis jūtami atslābst, moži pieceļas no dīvāna, gatavs dienas nākamajai sanāksmei. Viņš painteresējas, kad skanēs stāsts un ir pārsteigts, ka jau tik drīz. Lūdz atsūtīt saiti uz raidījumu interneta mājas lapā, lai varētu noklausīties. Kad Latvijas Radio saka, ka tomēr maz viņš ļāvis uzzināt par sevi kā par cilvēku, nevis politiķi, atbild, ka tāds nu viņš esot.
Viņa nākamā intervija ar angliski rakstošo „Financial Times” – par skaitļiem, izaugsmi un ekonomikas atdzīvināšanu – nekā personīga.
