„Jau šobrīd arī par to, ka „Gazprom” izmanto Inčukalnu, „Latvijas gāzes” patērētāji maksā, tas nav bezmaksas pasākumus! – „Gazprom” maksā par katru pakalpojumu…! - Un jūs to iekļaujat tarifā! - Kādā veidā mēs iekļaujam tarifā, ja viņi samaksā par pakalpojumu? -Jūs to iekļaujat tarifā! - Nē nu… atvainojiet…!” tā ir asa saruna starp Kalvīti un ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Spraigas diskusijas un pat saķeršanās ar šobrīd pie varas esošajiem politiķiem uz bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim kopš vasaras, kad viņš kļuva par uzņēmuma „Latvijas gāze” ilggadējā vadītāja Adriāna Dāvja pēcteci un nu ir arī viens no pamanāmākajiem cilvēkiem enerģētikas nozarē, jau ir kļuvušas par ikdienu.
Tiesa, sabiedrības uzmanības centrā nonākušajam premjeram, iegūstot ietekmīgo amatu, vienlaikus ir nācies samierināties arī ar pamatīgu negāciju straumi, jo daļa sabiedrības faktu, ka krīzes laikā popularitāti pamatīgi zaudējušais premjers ticis pie ienesīgā amata, uztvēra visai emocionāli. Vēl jo vairāk sabiedrības uzmanību piesaistīja fakts, ka vadītāja maiņa notikusi nozarei atbildīgā mirklī – laikā, kad valsts institūcijas un uzņēmums ir saķērušies cīņā par tālāko dabasgāzes tirgus reformu gaitu.
Ar Aigaru Kalvīti Latvijas tiekamies viņa atturīgi, bet labi iekārtotajā kabinetā, kurā pirmkārt uzmanību piesaista pie sienas piestiprinātais iespaidīgais okeāna zivs izbāzenis, kurš, kā runā nozarei pietuvināti cilvēki, mantots no uzņēmuma iepriekšējā vadītāja.
Gan Kalvīša runa, gan izturēšanās liecina par to, ka bijušais valsts vadītājs savā jaunajā amatā ir iejuties un jūtas tajā pārliecinoši. Tiesa, var nojaust, ka daži no pārmetumiem, kurus jaunajam „Latvijas gāzes” vadītājam nācies uzklausīt, bijuši visai nogurdinoši, jo Kalvītis dažus no sabiedrībā izskanējušajiem pārmetumiem nevairās komentēt arī ar skarbākiem izteicieniem:
„Nu pirmkārt, es uzskatu, ka reizi piecos gados aptuveni - vidēji piecos gados - ir jāmaina nedaudz nodarbošanās, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu un uz attīstību vērstu dzīvi, un man tas ir līdz šim izdevies. (..) Šis bija jauns, interesants izaicinājums, tāpēc es viņu pieņēmu priekš sevis, un jūtos ļoti motivēts un ieinteresēts šo darbu darīt arī šobrīd.”
- Vai Jūs nebiedēja salīdzinājumi no dažiem politiķiem un žurnālistiem ar Vāciju. Pieļauju, ka šis nav patīkams jautājums, bet tomēr – ir izskanējuši salīdzinājumi ar Šrēderu… kā Jūs tos vērtējat?
„Nu redziet, es šādus visādus … tie, pirmkārt, ir ļoti nekorekti, otrkārt, to var izdarīt cilvēks, kuram skauž vai kuram ir zems intelekta līmenis, un, treškārt, es strādāju Latvijas kompānijā un Latvijas gāzes tirgum, es nestrādāju Krievijas gāzes tirgum, un tā ir ļoti liela atšķirība. Un ja kādam gribas apsaukāties – nu tas varbūt piederas viņa dzīves stilam,” atbild Kalvītis.
Aigars Kalvītis neslēpj, ka iepriekšējā politiskā darbība pilnīgi noteikti palīdz arī esošajā darbā, tomēr viņa izteikumos sadzirdams uzņēmējam raksturīgs domu gājiens un vēlme ieturēt distanci no politikas. Šo iespaidu vēl vairāk pastiprina Kalvīša kritiskie izteikumi par šī brīža politiķiem.
„Protams, varbūt, ka, ņemot vērā manu pieredzi, man ir iespējas labāk komunicēt ar esošajiem politiķiem kā bijušajam politiķiem, lai viņiem mēģināt šīs populistiskās vēsmas mazliet piezemēt, lai cilvēku vairāk domā par reālpolitiku, kas mūs sagaida tirgū, enerģētikas sektorā, kas mūs sagaida kādā dabas kataklizmā. Tā kā, protams, tas varētu palīdzēt, jo, protams, lielāko daļu cilvēku es personiski pazīstu. Bet jāsaka, šobrīd man ir sajūta, ka dominē vairāk populistiskas vēsmas, nekā reālpolitika,” spriež Kalvītis.
Savukārt savus kā premjera pieņemtos lēmumus enerģētikas nozarē Kalvītis uzskata par pamatotiem un tos nenožēlo, vaicāts par parakstītajiem daudziem enerģētikas sektora attīstības dokumentiem, piemēram, „Latvenergo” attīstības plānu.
„Es joprojām uzskatu, ka viss, ko esmu darījis šinī lietā, ir bijis pilnīgi pareizi. Es nevaru iedomāties, kā mēs varētu nodrošināt savu enerģētiku, dedzinot kūdru un zāģējot un izpostot Latvijas mežus. Ja kādam liekas kaut kā savādāk, tad vēlos redzēt tos politiķus, kas kaut vienu nedēļu mežā ar zāģi pastrādātu un sagādātu malku, lai varētu kaut vai vienu procentu saražot no tā apjoma, ko mēs varam saražot ar gāzi. Tad lai viņi aiziet un pierāda.”
Ekspertu vērtējums par to, kādu lomu „Latvijas gāzes” akcionāri uzticējuši Aigaram Kalvītim, gan atšķiras – daļa uzskata, ka Kalvītim uzticēts „Latvijas gāzi” sagatavot nu jau nenovēršamajai konkurencei un pārmaiņām enerģētikas tirgū, savukārt citi uzskata, ka, iespējams, bijušajam premjeram dots uzdevums censties sargāt esošās monopola situācijas ērtības tik ilgi, cik ilgi vien iespējams.
