Panorāma

Audžuģimeņu salidojums Saulkrastos

Panorāma

Panorāma

Atgriežas no Lielbritānijas, lai saimniekotu Latvijā

Atgriežas Latvijā un par iekrāto naudu Druvienā dibina saimniecību

Pēc vairāku gadu prombūtnes dzimtenē atgriezusies arī kāda jauna ģimene Druvienas pagastā. Par sakrāto naudu nopirktas govis, lai izveidotu bioloģisko saimniecību.

Laimīgas un skaistas govis, kuras kopā ar saviem teliņiem ganās gleznainā pļavā – tā varētu teikt par Kristapa Graumaņa gaļas liellopu ganāmpulku.

Par četros gados nopelnīto naudu viņš nopircis četras govis, bet par jauno zemnieku atbalsta projekta naudu iegādātas vēl 25 Herefordas tīršķirnes zīdītājgovis un viens bullis. 

“Eksports ir noteicošais gaļas biznesā. Latvijā gaļu patērējam maz, sevišķi liellopu gaļu,” stāsta Graumanis. To nosaka gan dārdzība, gan pieradums, norāda zemnieks.

Kristaps ir bioloģiskais saimnieks, lauki netiek mēsloti, un lopi visu vasaru ēd tikai zāli, mikroelementus un sāli. Ziemā sienu un skābsienu. Patlaban ganāmpulkā ir 110 dzīvnieku. Lopbarība nav jāpērk, viss izaug pašu saimniecībā. Šogad eksperimentam pirmo gadu iestādīti bioloģiskie kartupeļi. “Kā bioloģiskajam saimniekam jāseko līdzi Mēness fāzēm – kad zemi strādāt, kad vagot (..) Visu laiku tiek rušināts, divas reizes nedēļā ecēts. Kartupeļi tīri,” pauž Graumanis.

Druvienas pagasta Sproģu sētsvidū Kristapu pēc lauku darbiem ik dienas sagaida dzīvesbiedre un divi dēli. Ģimene iegādājusies vecu lauku māju, kas prasmīgi pašu rokām atjaunota, ķiršiem pirmo gadu bagātīga ogu raža, arī āboli būs. Kristaps un Lāsma atzīst, ka ir laimīgi, ka atgriezušies Latvijā.

“Atgriezos tāpēc, ka te dzīvo tēvs ar savu saimniecību un es varēju dibināt savu.

Bija pamats ar naudu un tehniku, tāpēc tas bija noteicošais, kāpēc es atgriezos,” stāsta Graumanis. “Anglijā slikti nebija, bet man kā lauku cilvēkam tur bija par īsu. Izplest spārnus tur nebija iespējams, bet savā tēvu zemē vienmēr var izplest spārnus un justies labi,” viņš salīdzina.

Arī Kristapa dzīvesbiedrei Lāsmai Lancmanei ir pieredze ārzemēs. “Man sanāca pabūt divus gadus Īrijā. Vienalga, vai tev ir liela vai maza alga, ārzemes ir grūti, jo tu esi tālu no mājām. Man bija daudz un dažādu darbu, bet mājas sauc atpakaļ, tāpēc es esmu atpakaļ,” norāda Lāsma.

Kristapa gadījumā lielais atbalsts bijis tēvs. “Lai laukos kaut ko uzsāktu, pamats ir nepieciešams: vai nu nauda, vai kāds zemes gabals, vai tehnika. Jo Lauku atbalsta dienests nedod nekādu projektu, ja tev nav pamata,” viņš norāda.

Lēmums atgriezties mājās ir bijis pareizs, saka Kristaps, un abi neslēpj, ka ir laimīgi, saimniekojot savā zemē un audzinot dēlus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti