Panorāma

Sākoties G7 samitam, Krievija ar raķetēm apšauda Kijivu

Panorāma

Panorāma

Nakts bez trauksmes sirēnām

Antons no Harkivas: Tik vērtīgi ir naktī nemosties no trauksmes sirēnām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kad Latvijas Televīzijas runāja ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmēju, harkivieti Antonu Semjonovu Krievijas uzsāktā kara sākumā, viņš bēga no Krievijas karaspēka smagi bombardētās pilsētas. Mazāk nekā pirms nedēļas Antons ar ģimeni pārcēlās uz Ļvivu, kur atkal var gulēt, naktī nedzirdot trauksmes sirēnas.

Pēdējo reizi ar Antonu Semjonovu runājām pirms trīs mēnešiem. Tolaik viņš piedalījās zāļu piegādēs Harkivas slimnīcām. Pirms nedēļas  viņš ar visu ģimeni ir pārcelies uz Ļvivu.  

“Trauksmes sirēnu neesamība naktī... Ziniet, tas ir kā... [notur dziļdomīgu pauzi] Teiksim tā, šodien es gulēju, ne reizi nepamodies. Tas ir... Jūs pat iedomāties nevarat, cik tas ir vērtīgi,” teica Antons.    

Šajā salīdzinoši mierīgajā un drošajā gaisotnē Antons strādā Ļvivas aizsardzības klasterī. Tā ir nevalstiska organizācija, kas izveidota uz Harkivas individuālo aizsardzības līdzekļu rūpnīcas bāzes. Organizācija par ziedojumiem ražo un bezmaksas piegādā bruņuvestes Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Taču tas nav vienīgais klastera darbības virziens. 

“Mēs pašlaik izstrādājam jaunus atmīnēšanas instrumentus, kuriem ir sava specifika. Tie nodrošina lielāku drošību, nodarbojoties ar atmīnēšanu. Jo tas aprīkojums, kas ir mūsu sapieriem, jā, viņš nav slikts, taču tas ir nevis vienkārši morāli novecojis, bet gan tehnoloģiski atpalicis,” skaidroja Antons.

Dzimtajā Harkivā vēl aizvien ir Antona tēvs. Savukārt māte, Ukrainā pazīstama ginekoloģe, ir bēgusi uz Latviju un patlaban strādā Rīgā: “Mamma pašlaik mierīgi mācās latviešu valodu. Pilnīgi bez maksas. Viss ir bez problēmām.”

Iepriekšējā reizē Antons stāstīja, ka ukraiņi izjūt vēl nebijušu garīgu pacēlumu. Pašlaik tas mazliet ir noplacis: “Šobrīd šis pacēlums saglabājas, taču ne visiem. Diemžēl. Paskaidrošu, kāpēc. Cilvēki ir dažādi. Ir sprinteri, ir maratona skrējēji. Sprinteris var skriet ātri, taču īsu distanci. Bet maratona skrējējs skrien nedaudz lēnāk, bet viņš var noskriet garāku distanci. Tas pats [ir] arī psiholoģiski. Es visdrīzāk sevi pieskaitu maratona skrējējiem. Es adekvāti izvērtēju situāciju, taču es vēl aizvien saku un teikšu arī turpmāk, ka mēs tik tiešām uzvarēsim.”

 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti