Anastasija Skusāne vasarās Jasmuižas baznīcā maina ziedus, bet ziemā tīra sniegu. Tā viņa ar otru baznīcas kopēju Leontīni rūpējas par to, lai arī tikai 15 vai 20 mises apmeklētāji varētu lūgt Dievu tīrā baznīcā. Grīdu mazgāšana, arī spilventiņu tamborēšana, lai ērtāk sēdēt vai mesties uz ceļiem, vāžu mazgāšana ir Anastasijas un Leontīnes rokās. "Puķes mainām katru sestdienu!" viņa saka.
Puķes uz Jasmuižas Svētā Krusta Romas katoļu baznīcu Anastasija nes no sava dārza. Mazliet pārdzīvo, ka vasaras karstums licis uzziedēt jau asterēm un gladiolām.
"Astras man žurkas noēda! Vai nav trakums?" viņa izsaucas. Ir uztraukums par to, ko liks uz altāra septembrī. Anastasija pati nāk no Vārkavas. Kāpēc nāk uz baznīcu?
Kundze apraudas: "Biju tuvu nāvei! Dievs palīdzēja! Tikai ar Dieva vārdiem!" Dievs izglābis dzīvību, tāpēc viņam mūžīga pateicība un kalpošana. Bet jauniešu misēs neesot.
"Jaunatne šite nav! Nav, nav!" viņa saka un, vaicāta, kur tad jaunieši palikuši, atbild: "Brauc uz Īriju, Dāniju, Angliju. Uz Angliju visvairāk!"
Viņas prieks ir divi mazdēli un mazmeitiņa. Un, protams, iespēja kalpot Dievam šādi.
