Aborts, ko nožēloju visu mūžu. «Statistiskās tautietes» stāsts

Man varēja būt četri bērni, bet ir tikai viens, stāsta sieviete – viena no 100 "statistiskajiem tautiešiem", kura anonīmi piekrita dalīties savā pieredzē par abortiem, kas bija pirms aptuveni 20 gadiem. Vienu veikusi veselības problēmu dēļ, bet otru pēc vīra pierunāšanas. "Aborts, ko es nožēloju visu mūžu," atzīst sieviete, kura dažus gadus pēc aborta no vīra šķīrās.

Sievietes stāsts par abortuAnnija Petrova
Sieviete klāstīja, ka pirmais un vienīgais bērns viņai piedzima pirmajā grūtniecībā. Četrus mēnešus pēc bērna piedzimšanas viņa otrreiz palika stāvoklī. Taču vīrs neesot vēlējies otru bērnu tik drīz pēc pirmā, tāpēc rosinājis veikt abortu, ko viņa arī izdarīja. "Faktiski pirmajam bērnam bija četri mēneši.

 

Būtu ļoti labi – būtu divi bērni gandrīz kā dvīnīši. Viņš pateica, ka negrib, un es aizgāju viņa pavadā. Un to es ļoti nožēloju. Tiešām ļoti," atzīst sieviete.

Otrs aborts veikts aptuveni gadu pēc pirmā aborta, un tas bija saistīts ar veselības problēmām. Sievieti skāra infekcija, kādēļ viņa bija spiesta dzert antibiotikas. "Ārsts man ieteica labāk veikt abortu, nevis riskēt dzemdēt. Tā kā es esmu daudz redzējusi un dzirdējusi par sekām, ko izraisa medikamenti, par tiem bērniem, kādi var piedzimt, tad es izlēmu veikt abortu."

Pēc gada viņa atkal bijusi bērna gaidībās, un arī tad līdzcilvēki centušies atrunāt viņu no bērna laišanas pasaulē. "Vīrs, vīra māte. Visi nāca rindiņā un mēģināja [atrunāt]," stāsta sieviete. Taču šajā reizē viņa nepakļāvās apkārtējiem un abortu neizdarīja.

"Un tad es dzemdēju mirušu bērnu. Tāds ir mans stāsts. Sanāk četras [grūtniecības] man ir bijušas… četri bērni, no kuriem ir tikai viens. Bet varēja būt četri."

Statistiskie tautieši

Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties? 
Gadu pēc šīm, otrajām dzemdībām, vīrs nācis un teicis, ka tagad varētu otru bērniņu, taču atbilde bijusi – "nē", stāsta sieviete, norādot, ka pēc aborta, ko veica, dzīvesbiedra pierunāta, viņas attieksme pret vīru mainījusies. "Es sapratu, ka ilgi tā ģimene nepastāvēs," teica sieviete. Un tā arī notika – pēc pieciem gadiem laulība šķirta.

 

Sieviete uzskata, ka viņu varētu nosodīt par to brīdi, kad pakļāvās vīram – to nedrīkstēja darīt. "Bērnus jau mēs dzemdējam sev, ne tiem vīriešiem. Vai viņš grib, vai negrib, viņš pa puspasauli apstaigās. Tev paliks tas bērniņš. Tā tomēr ir dzīvībiņa. Es nosodu pati sevi. Es līdz šim brīdim to nosodu," viņa atzīst.

Taču visas sievietes, kas veikušas abortu, nosodīt par to nedrīkst, jo situācijas mēdz būt dažādas, uzsver sieviete. 

Viņa, daloties ar savu stāstu, vēlas citām sievietēm, kas domā par abortu, pateikt – lai kārtīgi apdomā šo soli, nepieciešamības gadījumā vēršas pie speciālistiem un nepakļaujas citu spiedienam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti