Par balsoja 780 deputāti, pret – 72.
Līdz ar šo balsojumu Francija ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas nosaka tiesības uz grūtniecības pārtraukšanu valsts pamatlikumā.
Francijas premjerministrs Gabriels Atāls pirms balsojuma parlamentā sacīja, ka tiesības uz abortu joprojām ir apdraudētas un "pakļautas lēmumu pieņēmēju žēlastībai". "Es saku sievietēm gan mūsu valstī, gan ārpus tās – sākas cerību ēra," Francijas parlamenta kongresā Versaļā sacīja Atāls.
Francijā tiesības uz abortu ir nostiprinātas likumā kopš 1975. gada. Kopš tā laika likums ir atjaunināts deviņas reizes, un katru reizi mērķis bija paplašināt abortu pieejamību.
Francijas Konstitucionālā padome – iestāde, kas lemj par likumu atbilstību konstitūcijai, – nekad nav izteikusi iebildumus. Padome savā 2001. gada lēmumā atsaucās uz brīvības jēdzienu, kas ietverts 1789. gada Cilvēka tiesību deklarācijā, kura tehniski ir konstitūcijas sastāvdaļa. Tāpēc daudzi juristi apgalvo, ka tiesības uz abortu jau ir konstitucionālas tiesības.
Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolīja iekļaut konstitūcijā tiesības uz abortu pagājušā gada martā. Tika uzskatīts, ka tā ir reakcija uz aborta tiesību ierobežošanu ASV.
Iepriekš tiesības uz abortu tika atbalstītas abās Francijas parlamenta palātās. Taču, lai tās gūtu juridisku spēku, par tām kopīgā sēdē vajadzēja nobalsot abu palātu deputātiem. Pēc lēmuma pieņemšanas sēžu zālē izskanēja ovācijas, savukārt Eifeļa tornis Parīzes centrā par godu balsojuma rezultātam tika izgaismots ar uzrakstu "Mans ķermenis, mana izvēle".
Pēc aptauju datiem, izmaiņas konstitūcijā atbalstīja apmēram 85% Francijas iedzīvotāju.
Taču šiem grozījumiem ir arī pretinieki. Tie pulcējās netālu no Versaļas pils, kurā notika šī parlamenta sēde. Kritiķi apgalvo, ka grozījumi konstitūcijā ir nevajadzīgi, un pārmet prezidentam Makronam, ka viņš cenšas izmantot aborta jautājumu, lai palielinātu savu popularitāti kreiso vidū.
