"Es piedzimu Daugavpilī 1990. gada 4. maijā," Latvijas Universitātes maģistrante un basketbola komandas centra uzbrucēja Inga ar zīmīgo dzimšanas dienas datumu lepojas. "Pirmo reizi es sastapos ar to, es sapratu, ka tomēr šī diena ir nozīmīga ne tikai ar to, ka man ir dzimšanas diena, bet arī mūsu valstij, kad mums pateica, ka mums nav jānāk uz skolu un mums nebūs stundu. Un es uzjautāju mammai, kāpēc tā ir, viņa paskaidroja tā, ka es jau bērnībā sapratu, ka mana dzimšanas diena ir nozīmīga arī valsts mērogā."
Inga ieguvusi bakalaura grādu vācu filoloģijā un šobrīd ir finiša taisnē ekonomikas un vadības studijās maģistratūrā. Cer uz karjeras izaugsmi pašreizējā darbavietā – nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", bet pieļauj – kādreiz varētu atgriezties uz dzīvi dzimtajā Daugavpilī. Viņas ģimene ir pozitīvais piemērs vairāk neveiksmīgajā Latvijas reģionu attīstības stāstā otrās brīvvalsts laikā.
"Man tur dzīvo mamma un tētis, viņi strādā, kā arī brālis, viņš pabeidz Rīgas Tehnisko universitāti, pārvācās atpakaļ uz Daugavpili, atrada atbilstošu darbu, strādā un spēlē basketbolu tāpat kā es. (..) Es kā tiešā aculieciniece visam tam attīstības procesam varu teikt, ka tad, kad es pārvācos uz Rīgu, iesāku studijas, vairums jauno cilvēku brauca uz Rīgu mācīties, jo tieši te bija vairāk iespēju, bet ar laiku tās iespējas ir izlīdzinājušās, uz šo brīdi Daugavpilī ir iespējas darbam un attīstībai," skaidro Inga.
Maija savukārt ir caur un caur rīdziniece. Šeit dzimusi un pabeigusi gan vidusskolu, gan augstskolu.
"Pēc skolas es nolēmu mācīties vides zinātni, jo 10. klasē pievērsos visām zaļajām lietām, videi un tās sakārtošanai, nolēmu, ka gribu būt vides zinātnieks," norāda Maija.
Darbu izvēlētajā sfērā pagaidām nav izdevies atrast arī pēc maģistra grāda iegūšanas, toties Maija liek lietā pašas pieredzi, konsultējot citus jauniešus darba meklējumos portālā prakse lv. Bet pie izvēlētās profesijas nākotnē cer atgriezties un atzīst – ja tādas Latvijas neatkarības deklarācijas nebūtu, šajā jomā darboties droši vien nevarētu.
Maija dzimšanas dienu gan svin nedaudz pēc Latvijas svētkiem – dienu pirms savas vārda dienas – 9.maijā, un atzīst. – kaislības, kas ap šo dienu virmo sabiedrībā, mazliet bojā svētku prieku.
"No vidusskolas laikiem atceros, ka mani visi klasesbiedri, draudzenes vienmēr gāja pie pieminekļa uz 9. maiju, dziedāja tur korī, un manās dzimšanas dienās viņas nebija. Un tāpēc man bija jāsvin citā dienā, dienu vēlāk, lai viņas atnāktu," stāsta Maija.
Abas jaunietes Latvijas nākotnē raugās pozitīvi un uzsver – brīvajai Latvijai tāpat kā jebkuram 25 gadus vecam jaunietim vēl daudz kas ir priekšā, bet daudz arī jāapgūst un jāiepazīst.
