„Es esmu piemirsis tos kadrs, jo man tie nav acu priekšā ,” saka fotogrāfs Uldis Briedis. Lielu daļu bilžu, kuras tagad skatām kā spilgtākās notikušā liecības atmodas laikā, fotografējis Uldis Briedis. Tālaika Laikrakstā „Latvijas Jaunatne” tieši viņa fiksētie 1990.gada 4.maija fotomirkļi klāja visu avīzes pirmo lapu.
Fotogrāfs atceras tā laika tautas sajūsmu – neatkarība! Kas var būt vēl skaistāks un saviļņojošāks?
„Nu, te ir arī emocionāls brīdis - viena tante pilnīgi nospieda viņu, uzkrita tam no mugurpuses virsū, aizspieda nabaga Gorbunovam elpu. Un te arī, lai būtu tas kadrs, jo līmeniski viņu nevar dabūt, es uzkāpu tur, kur ir tie stabiņi Saeimas priekšā ar tām lauvu galvām. Un man ir iedzimta laba līdzsvara sajūta, es varēju nožonglēt, es esmu to vairākkārt izmantojis,” stāsta fotogrāfs.
Lai dabūtu labāko kadru, riskējuši daudzi fotogrāfi un operatori, un šī iemesla dēļ bijuši arī starpgadījumi. „Franču fotogrāfe bija pārlikusi kāju pār margām un viņai nokrita objektīvs un apakšā nokrita uz galvas, un tam asinis tek. Tā ka 4.maijs arī neiztika bez asinīm,” smaida Briedis.
Raugoties fotogrāfijās, vēsture burtiski atdzīvojas. Savs stāts ir katram kadram. Taču daudzo fotogrāfiju vidū Uldis Briedis īpaši izceļ vienu: „Šis kadrs ir tāda kvintesence, tāds, nu, simboliski vislielākā vienotība, kāda tai brīdī pastāvēja, te viņa tai bildē izpaužas. Un tā ir arī korekta, te nav nekā lieka, tā rokās sadošanās princips, nu, tas ir vienreizējs, ka cilvēks cilvēkam ir. Šī ir kartiņa, ko Šveicē nodrukāja arī par skatu kartiņu, tā ka izplatījās arī pa pasauli visu,” stāsta fotogrāfs.
Taču daudzas foto un video liecības no tā laika nemaz nav nokļuvušas pie plašāks publikas, arī Kristapa Liepiņa uz VHS kasetēm safilmētajam materiāli. Liepiņš tolaik filmējis teju visus atmodas laika notikumus: „Interfrontes mītiņos arī ir stāvēts pie tribīnes un, ka tevi rauj aiz jakas un „kto ti takoj” un „no kurienes ti esi”, „kam tu filmē”. Un par 4.maija deklarācijas pieņemšanas brīdi es pats brīnos joprojām, kā es tur biju, jo man nebija nekādas oficiālas preses akreditācijas. Preses kartes man bija paša uzzīmēta, un tā kā es mācījos lietišķajos, tad, cik tad tur tā darba uzzīmēt preses karti, lai viņa smuki izskatās tev kaklā un daudz maz izskatās pēc preses kartes, lai tu kaut kur vari tikt iekšā.”
15.maijā balsojums par neatkarību vēl bija jāaizstāv - Augstāko padomi gribēja ieņemt Interfrontes atbalstītāji, kuru vidū daudz padomju militāristu. „Paradoksāli šajā lietā, ka visvairāk no omoniešiem dabūja tieši šie militārpersonas un kara skolu kursanti, kas tur bija sadzīti no savas vadības,” komentē Liepiņš.
„Katrā ziņā, šo materiālus skatoties ir tāda viegla... drebošu sajūta. To visu filmēja, jau arī cerot tajā brīdī, ka tu paliksi dzīvs, jo kas būs pēc minūtēm piecām-desmit, neviens nezināja, kurā brīdī tur armija pieslēgsies vai vēl kaut kas tur notiks,” atceras operators.
