Brīdī, kad paša ģimene bērnam kļūst bīstama, bāriņtiesa meklē audžuģimeni. Ja pašu sarakstā brīvas ģimenes nav, meklē caur ģimeņu atbalsta centriem. Taču arī tajos bieži vien nav, ko piedāvāt.
Viens no šādiem ģimeņu atbalsta centriem izveidots Tukumā. Centra "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne norādīja, ka daudzas audžuģimenes ir cienījamā vecumā, tāpēc jaunus bērnus vairs neuzņem. Savukārt jaunas audžuģimenes piesakās kūtri. Šogad apmācītas vien divas, bet kādreiz vidēji bija gadā piecas līdz pat desmit ģimenēm.
Nozīmīgs kritums audžuģimeņu apmācībā ir visā Latvijā. Līdz novembrim apmācīti vien 44 cilvēki, daļa no tiem ir pāri. Tātad jaunu audžuģimeņu skaits ir mazāks par 40. Salīdzinoši – pērn apmācītas vairāk nekā 80 jaunas audžuģimenes. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norādīja – brīžos, kad bērni jāizņem no savām ģimenēm, nav, kur viņus ievietot.
"Gan visi 12 ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri atbild, ka nav bērnam piemērotas audžuģimenes, gan arī saprotu, ka ir situācijas, kad ārpusģimenes aprūpes iestāde, ko bāriņtiesa skata kā pēdējo variantu, atsaka bērnu uzņemšanu," skaidroja VBTAI Bāriņtiesu departamenta Analītikas nodaļas vadītāja Aija Erno.
Rezultātā pārāk daudz bērnu pārāk ilgu laiku uzturas krīžu centros, kas nav piemēroti ilgstošai dzīvei.
Inspekcijā ceļ trauksmi, norādot, ka steigšus jāmeklē risinājumi. Liela daļa krīzes iemeslu iesaistītajām institūcijām ir zināmas. Viena no tām – bērni, kurus izņem no ģimenēm, bieži vien ir ar ielaistām veselības un uzvedības problēmām un atkarībām. Viņiem vajadzīga nopietna rehabilitācija, bet audžuģimenei nav šādu resursu.
"Tev tas bērns jāsaved kārtībā būtībā, un viss ir tās naudas apjoms. Nu, tas ir baigais apjoms, jo veselība mums ir tikai un vienīgi par maksu," sacīja Martukāne, skaidrojot, ka bērniem mēdz būt dzirdes, redzes, zobu problēmas. Daļa potenciālo audžuvecāku, atnākot uz mācībām, dzirdot visus tos gadījumus un patieso praksi, atzīst, ka ar to nevarēs tikt galā.
Tikmēr Labklājības ministrijā norādīja, ka daļu no risinājuma saskatījuši specializēto pusaudžiem domāto audžuģimeņu izveidē, ko tieši pirms gada solīja iepriekšējās valdības labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
"Ir plānots izstrādāt gan mācību programmu šādām ģimenēm, gan piesaistīt papildu atbalstam speciālistus, dažādus pakalpojumus, ko valsts Labklājības ministrijas personā varētu pirkt no dažādām nevalstiskajām organizācijām," viņš teica.
Solītajam pakalpojumam būtu jāsāk darboties no nākamā gada. Taču tas nenotiks. Ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme norādīja: "Bija plānots un sniedzām budžeta iniciatīvu par papildu resursu piesaisti specializēto audžuģimeņu jauniešiem ar uzvedības un atkarību problēmām. Un diemžēl finansējumu nesaņēmām. Atbalstu šajā aktivitātē nav."
Lai ieviestu specializētās audžuģimenes pusaudžiem un arī esošajām palielinātu atlīdzību, nākamā gada budžetā vajadzētu papildu 2,1 miljonu eiro.
