Rādot augsto apbalvojumu, Sarmīte kļūst emocionāla. Sprādziens pērn decembra beigās bija ļoti bīstams, viņas kolēģis pēc tā kļuvis par invalīdu. Sarmīte ilgi ārstējās.

"Ja godīgi saka, es joprojām nesaprotu, kā mēs toreiz izdzīvojām. Ēkas, kurā mēs atradāmies, vienkārši vairs nav. Manam kolēģim mugurpusē bija šķembu izdedzināti caurumi. Man bija smags smadzeņu satricinājums un kontūzija. Vēl arī šoferim un paramediķim bija nepieciešama ārstēšana. Es esmu emocionāli saviļņota, jo nav viegli runāt par šo ievainojumu. Tik daudzi cilvēki zaudēja dzīvību. Varbūt tā pompozi skan – es eju glābt Ukrainu. Bet es eju ielikt visu savu dvēselei un arī miesu. Un tas nozīmē arī tikt ievainotai," saka Sarmīte Cīrule.

24. septembrī apritēs gads, kopš Sarmīte devās uz Ukrainu. Šī gada laikā viņa glābusi neskaitāmus ievainotos, palīdzējusi civiliedzīvotājiem, kļuvusi par krustmāti ciematā dzimušai meitenītei un saņēmusi ordeni Latvijā. Tagad tam var pievienot Ukrainas ordeni, uz kura rakstīts "Par Ukrainas neatkarības kaujās izlietām asinīm".

"Paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas turpina mani atbalstīt, lai es varu šeit būt un palīdzēt karavīriem. Arī tiem, kas nokļūst evakuācijas mašīnās. Un paldies par aizlūgšanām. Un ir situācijas, kur es lūdzu, lai aizlūdz. Un Dievs ir bijis žēlīgs. Un paldies manai ģimenei, kura ļoti vēlas mani redzēt mājās, bet atļauj šeit būt!" sacīja mediķe.

Sarmīte šajās dienās saņēmusi arī ordeni "Brālis brālim", ko pasniedz ārvalstniekiem, kas karo par Ukrainu. Mediķe turpina darbu rotā un atzīst, ka visvairāk pietrūkst sēņošanas. Tāpat kā iespējas apsēsties pie ezera klusumā un mierā. Lai pamakšķerētu.