Nav zināms, vai kursabiedrs Aldis (vārds mainīts) ir mēģinājis teikt Aināram, ka nav īsti pareizi izpaust informāciju par konkrētu bērnu sekmēm, toties viņš ir nosūtījis vēstuli, pievienojot sarakstes attēlus, Datu valsts inspekcijai (DVI), Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) un Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "4. studija".
"Pats students, kas to izplata, ņirgājoties apspriež mazāko skolēnu rakstītprasmi ar citiem studentiem, pārspriežot izplatīto un uzklausot svešu cilvēku ieteikumus, kuriem nav nekāda sakara ar skolu un tās skolēniem. Vai pieļaujams, ka to dara students, kas apmāca skolēnus? Vai nepastāv kaut kāda datu neizpaužamība? Kā justies jaunāko klašu skolēniem, par kuru pārbaudes darbu rezultātiem ir zināms pilnīgi svešiem cilvēkiem, kuri ņirgājas par tiem?" teikts Alda nosūtītajā vēstulē.
IKVD jau ir sazinājies ar skolu, kur strādā jaunais skolotājs, kurš acīmredzami ir pārkāpis Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Izglītības likumu, kas prasa skolotājiem ievērot konfidencialitāti un neizpaust savā saskarsmē vārdus, uzvārdus vai citu informāciju, kas ļauj identificēt personu.
"Sākumā direktore pat bija izbrīnīta un vaicāja mums papildu informāciju, vai tiešām tā ir bijis. Jo tādam klasiskam pedagogam ir skaidrs, ka šāda rīcība nav akceptējama.
Skolas direktore ir pieņēmusi lēmumu, aizrādījusi pedagogam un aktualizējusi jautājumu par pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi," stāstīja IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs.
Skolotāja un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai") kā kolēģe saprot jaunā skolotāja satraukumu par savu izglītojamo sliktajām sekmēm, jo uztraukumam ir pamats.
"Tajā brīdī, kad mēs esam satraukti par mācību sasniegumiem, rezultātiem un jebkuriem procesiem, dabiska ir vēlme runāt par to. Tas, kas kolēģim nav izdevies šajā gadījumā – izvēlēties labāko pieejamo auditoriju. Šajā gadījumā labākā pieejamā auditorija būtu pieredzējuši kolēģi turpat savas skolas ietvaros, kas varētu sniegt padomu, kā labāk rīkoties, kā procesu uzlabot," norādīja Ratinīka.
Otrs neērtais jautājums – vai ir biedriski savu kursabiedru uzreiz "palikt zem uzraugošo institūciju riteņiem", nevis savstarpēji izrunāt, ka šādi rīkoties nevajadzētu.
Ratinīka uzskata, ka pēc šī starpgadījuma nav jāaktualizē jautājums, vai tik jauns students, kurš pats nesen sēdējis skolas solā, ir gatavs kļūt par skolotāju. Viņa izsaka cerību, ka ne vien šis jauneklis, bet arī pārējie turpinās strādāt skolā. Jo skolotāju trūkums esot izmisīgs.
"Manuprāt, šeit ir pilnīgi muļķīgi domāt – gatavs, negatavs – šādās kategorijās. Cilvēks mācās.
Un cilvēks nevis tirgo burgerus, bet cilvēks saprot, ka mums izglītībā vajag jaunus skolotājus. Novēlu kolēģim veiksmi, novēlu prasmi atzīt savas kļūdas un izvērtēt cilvēkus, ar ko viņš komunicē!" pauda Ratinīka.
Ko par situāciju domā pats Ainārs, "4. studijai" noskaidrot neizdodas. Viņa atbilde ir visai lakoniska: "Nezvaniet man vairāk, lūdzu!"
Datu valsts inspekcijā (DVI) norādīja: "Šajā gadījumā attiecībā uz konkrēta cilvēka – skolotāja – rīcību būtu attiecināma Vispārīgā datu regula, jo situācija būtu vērtējama attiecībā uz skolotāja rīcību, izplatot citiem cilvēkiem, kuri nepiedalās izglītības procesā, informāciju par skolēniem."
Bērnu vecāki var vērsties ar iesniegumu DVI, taču pēc būtības par šādu situāciju vecākiem ir tiesības vērsties tiesā.
