Skolotāja Iveta Ratinīka norādīja, ka mākslīgā intelekta spējas izteikties latviešu valodā ir ierobežotas: "Jaunieši būtībā ļauj šim palīglīdzeklim, šim rīkam [sarunbotam] vienkārši sacerēt atbildes viņu vietā. Par laimi, latviešu valodā pieejamais apjoms ir tik ierobežots, ka pēc stila latviešu valodas skolotājs, kas ikdienā redz viņu darbus, var lieliski identificēt, kurš teksts nav pašu jauniešu rakstīts.
Nereti jaunieši slinkuma dēļ pat nenomainot personvārdus un lietojot bezpersonisku, terminiem pārsātinātu tekstu.
Savukārt Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece norādīja, ka mākslīgā intelekta sniegtās iespējas ir jauna pieredze arī Kembridžas un Oksfordas universitāšu profesoriem, kuriem nu jāiemācās pārliecināties, ka zinoši ir studenti, nevis mākslīgais intelekts.
Kas tad īsti ir šis mākslīgais intelekts, kas mūsu vietā var uzrakstīt ne tikai skolas eseju, bet pat apjomīgus darbus?
Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns pastāstīja, ka mākslīgais intelekts izveidots, izmantojot jaudīgus skaitļošanas resursus un mākslīgā neirona tīkla modeli. "Mums ir ļoti daudz digitalizētu materiālu, mums ir daudz tekstu, cilvēka tulkotu dažādās valodās. Izmantojot jaudīgus skaitļošanas resursus un mākslīgā neirona tīkla modeli, ir iespējams tiešām izveidot tādu kopumu, ar kura palīdzību mākslīgais intelekts, ņemot vērā daudzus faktus, savā izpratnē veido atbildes uz jautājumiem."
Peiseniece pauda, ka mākslīgā intelekta sakarā ir jaušami arī riska momenti, un mākslīgā intelekta sarunbotiem nevajadzētu sniegt personīgo informāciju.
Pedagogiem vērts iepazīties ar mākslīgā intelekta iespējām
Svarīgi arī pašiem pedagogiem iepazīties ar šīm mākslīgā intelekta vietnēm, lai uzzinātu, ar ko īsti nodarbojas studenti un skolēni, kuri atnesuši it kā teicamu darbu.
"Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska aicināja pedagogus izpētīt, kā darbojas mākslīgais intelekts, piemēram, noskatoties pamācošu video vietnē "YouTube". Pēcāk ir vērts pašam notestēt sarunbotu. "Ievadīt tos pašus tēmas nosaukumus un paskatīties, vai arī skolotājam parādīsies tieši tā pati informācija," aicināja Katkovska. "Skolotāji jau zina, kā skolēni atbild stundas laikā, kāds ir viņu vārdu krājums – cik plašs vai ierobežots. Ja pēkšņi ir šī lielā atšķirība, kad skolēns, kurš raksta īsiem, nepaplašinātiem teikumiem, pēkšņi rada ļoti garus un plašus tekstus ar dažādiem svešvārdiem, tad ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā un vajadzētu pārbaudīt."
Ja skolēnam pretī būs pietiekoši apķērīgs pedagogs, tad mākslīgais intelekts mācību procesā var atspēlēties arī pret pašu skolēnu vai studentu.
"Ja viņi [skolēni] grib, lai viņiem ļautu izmantot mākslīgo intelektu darba veidošanā, tad arī jārēķinās ar to, ka jūs arī vērtēs mākslīgais intelekts, kurš spēs atšķirt, vai to esat rakstījis pats, vai to ir sacerējusi "ChatGPT" vai kāda cita līdzīga programma," skaidroja Greitāns.
Skolotāja Ratinīka tikmēr pauda viedokli, ka, viņasprāt, mākslīgais intelekts novedīs pie situācijas, kad pārbaudes darbi skolēniem atkal būs jāraksta ar roku un to laikā tiks liegta pieeja internetam.
