Latvijas daiļslidotājam pagaidām ir sarežģīti sacensties ar vīriešu individuālās daiļslidošanas titāniem. Vasiļjevs vispār ir ieradies Korejā ar citu misiju – prezentācijas. Jo Latvijas daiļslidošana nav bijusi pārstāvēta “baltajā olimpiādē” kopš 1994.gada. Debitantam no Daugavpils un viņa trenerim Stefanam Lambjēlam šeit bija citi uzdevumi – vienkārši parādīt skaistu un tīru sniegumu olimpiskā garā – nekāda stresa, nekādas cīņas par tiesnešu piešķirtajiem punktiem un augstām vietām.
Mērķis – iepatikties skatītājiem un mierīgu prātu aizbraukt mājās, paņemot līdzi dažus kilogramu plīša lācīšu no uzticīgajām pielūdzējām.
Nemainīgi starojošais Vasiļjevs, kurš pēc programmas, neskatoties uz vēl vienu kritienu, pakāpās uz 19.vietu (pēc īsās programmas, kuras laikā viņš arī vienu reizi pakrita, viņš bija 21.vietā), arī tagad palicis uzticīgs sev, vēršot žurnālistu virzienā visu savu valdzinājumu.
"Мan plūst pāri emocijas, man ļoti patīk šeit uzstāties, un šķiet, ka man ir iznācis labi. Un arī publika silti sagaidīja. Tribīnēs es pamanīju vairākus Latvijas karogus. Kā es vērtēju uzstāšanos? Par vērtējumiem daudz neesmu domājis. Taču lēciens, ar kuru es netiku galā īsajā programmā, man neizdevās arī šodien. Tā gadās… Varbūt mazliet nervozēju. Taču neliels stress man pat patīk, tāds adrenalīns man ir nepieciešams," stāstīja Vasiļjevs.
Starp citu, 1994.gadā Andrejs Vlaščenko Albērvilas spēlēs ieguva 21.vietu. Vasiļjevam, kurš nesenajā Eiropas čempionātā Maskavā bija ceturtais, šajā olimpiādē izdevās uzlabot stāvokli, iegūstot 19.vietu. Turklāt Phjončhanā Eiropas pārstāvju vidū viņam bija astotais rezultāts. Pirmajā desmitniekā ir trīs amerikāņi, divi japāņi, divi Krievijas pārstāvji un pa vienam sportistam no Spānijas, Ķīnas un Kanādas.
Vasiļjevam viss ir priekšā, un, ja viss noritēs veiksmīgi, viņš varētu piedalīties vismaz trīs olimpiādēs.
Pagaidām teiksim viņam paldies par tām emocijām, kuras viņš mums dāvājis. Skaisti slidot viņš patiešām prot. Lai gan līdz pasaules daiļslidošanas līderiem viņam vēl ir patālu.
Salīdzinājumam – punktu summa Vasiļjevam ir 234,58. Tagad jau divkārtējam olimpiskajam čempionam Judzuru Hanju no Japānas tā ir 317,85. Bet ko izvēles programmā dabūja gatavu Nātans Čens, kurš ieņēma piekto vietu? Pirmo reizi vēsturē izpildīja sešus (!) veiksmīgus četrkāršos lēcienus vienā programmā. Pateicoties tam, viņš uzvarēja izvēles programmā, taču izgāzās īsajā programmā (17.vieta, par 29 punktiem atpaliekot no līdera), un tas viņam neļāva kāpt uz pjedestāla. Cits amerikānis – Vinsents Žou, kurš ir tikai 17 gadus vecs, programmā ietilpināja piecus lēcienus. Taču viņš noslēdza sešnieku, lai arī pēc īsās programmas ieņēma 12.vietu.
Cik pavisam četrkāršos lēcienus izpildīja olimpisko spēļu dalībnieki izvēles programmā? Uzvarētājs japānis Judzuru Hanju – četrus no četriem, viņa tautietis Šoma Uno – trīs no četriem, tikpat – ķīnietis Dzjiņs Bojans, vēl pieci daiļslidotāji tīri izpildīja pa diviem četrkāršajiem lēcieniem.
Vasiļjeva atpalikšana tehniskās bāzes ziņā ir acīmredzama. Jāpanāk, jo progresu apturēt nav iespējams.
Lūk, kāpēc fonā visai šai eiforijai par daiļslidošanu un Latvijas izrāvienu (sieviešu individuālajos slidojumos Latviju pārstāvēs 17 gadus vecā Diāna Ņikitina) jebkurā gadījumā – vai mēs to gribam vai negribam – rodas liels jautājums: vai Vasiļjevam palikt pie Lambjēla vai arī aiziet pie cita trenera un sākt dzīties pakaļ Āzijas un Amerikas pārstāvjiem. Jo tikai ar piruetēm un celiņiem, lai arī ļoti iespaidīgiem, ar ko vienmēr uz citu fona izcēlies pats šveicietis, mūsdienās tālu netiksi. Tas ir fakts. Taču panākt jebkurā gadījumā vajadzēs.
Tā kā, pēc manām domām, Vasiļjeva trenera maiņa ir laika jautājums. Un viņa uzstāšanās Dienvidkorejā to tikai apliecināja.
