Industriāls pārgājiens pa dzelzceļa vēstures mantojuma līkločiem Bozovas pusē notika pirmo reizi. Tā ir pierobežas teritorija, tapēc visiem līdzi personu apliecinoši dokumenti, liela vērība pievērsta arī dzelzceļa drošības noteikumu ievērošanai.
Starp pārgājiena dalībniekiem bija arī Mārtiņš no Kārsavas. "Redzējām lapsu, vilcienu, kas diezgan reti caurbrauc Kārsavu. Ar parastām sporta kurpēm ir pagrūti. Vajadzētu pārgājiena [apavus] iegādāties," viņš atzina.
Pārgājiena maršruts ir aptuveni 20 kilometrus garš, un puse ceļa ved tieši gar dzelzceļa sliedēm.
Turklāt tas ir viens no posmiem ceļā "Pēterburga–Varšava", kas bija arī pirmā dzelzceļa līnija Baltijā.
Kārsavas kultūrvēstures centra "Līču mājas" vadītāja Inta Jurča norādīja, ka šis dzelzceļš bijis ļoti nozīmīgs gan valsts, gan starpvalstu mērogos: "Arī lokāli iedzīvotājiem tā bija vieta, kur varēja saražoto produkciju nodot un aizsūtīt tālāk vai tirgoties.
Tieši Kārsavas stacijas un Bozovas apkārtnē ir ļoti daudz tādu interesantu industriālā mantojuma vietu, lietu, māju."
Ekskursijas vadītāja ir muzeoloģe un pētniece Ineta Zelča-Sīmansone. Kopā ar domubiedriem un zinātniekiem viņa dokumentē stāstus par dzelzceļa 5. iecirkņa apbūvi un vēsturi, un nākamgad pētījumi, fotogrāfijas un atmiņu pieraksti tiks publicēti arī grāmatā.
"Mēs paņēmām posmu no Bozovas, kas ir pirmā un senākā stacija Latvijas teritorijā. Tā ir lielākā, masīvākā, ar tādu apbūvi, kas ir kā ciemats būvēta, ar skolu, ar slimnīcu, ar dzīvojamajām barakām līdz pat Maltai," stāstīja Zelča-Sīmansone.
Lai arī ikdiena viņai un vīram – arī muzeologam – Raivim paiet Rīgā, ar Kārsavu viņus vieno dzimtas saknes. Šeit abi atjauno arī 1898. gadā uzbūvēto Pureņu stacijas sarga māju, kas atrodas dzelzceļa līnijas 411. verstī. Raivis Sīmansons pastāstīja, ka pati ēka nu ir viņu, bet zeme pieder "Latvijas dzelzceļam". Neskatoties uz to, ir prieks sakopt arī valstij piederošu teritoriju.
Sīmansonu ģimene cer, ka ar laiku interese par posteņu māju atjaunošanu radīsies arī citiem, un tad kā unikālu tūrisma iespēju varēs piedāvāt tieši pārgājienus pa senajām dzelzceļa vēstures mantojuma pēdām.
