«Pilnīgs sviests»: «Vienotība» sen teica, ka tā būs

Biežāk dzirdētais un kompetentākais dažādu situāciju vērtējums, ko nācies dzirdēt ir – „es taču sen teicu, ka tā būs”. Šādu vērtējumu var dot gan tad, kad rezultāts ir slikts gan tad ja tas negaidīti izdevies labs.

Vēlāk neviens vairs neskatīsies – sen teica vai neteica. Mūsu gadījumā var domāt, ka pēc prezidenta vēlēšanām šādu rezumējumu paudīs partija „Vienotība”, kura kā zināms izvēlējusies augstākās pilsoniskās drosmes apliecinājumu – neizvirzīt savu kandidātu.

Neizvirzīt savu kandidātu ir liela drosme, cēlsirdīga rīcība atļaut to darīt citiem un, reizē – iespēja secinājumam – „mēs tak teicām, ka tā būs”. Precizējot „Vienotība” taču teica, ka tā būs.

Jebkurā gadījumā aplūkosim detalizētāk šo prātulu. „„Vienotība” taču teica, ka tā būs” nozīmē stingru turēšanos pie iepriekš teiktā, nevis aklu sekošanu mirkļa kārdinājumam. Tāpat arī „Vienotība” teica, ka vēlēšanās ies ar brīvo balsojumu un iet arī. Tas liecinot par vājumu? Tieši vājuma publiska parādīšana taču ir vislielākā drosme.

Vēl viens pilsoniskās drosmes augstākās pilotāžas piemērs ir drosme darīt nepopulāras lietas un par tām vēl publiski runāt. Kā citādi lai skaidro deputāta Šadurska noslēpumaino pareģojumu LNT televīzijā – „Egīls Levits būtu vislabākais kandidāts, bet es noteikti par viņu nebalsošu”.

Tā kā ir brīvais balsojums, var pieņemt, ka kāds cits „Vienotības” deputāts nāks klajā ar, piemēram, šādu atklāsmi – „Pudeļu Pēteris ir visnepieņemamākais kandidāts, tieši tādēļ uzupurēšos un balsošu par viņu”.

Nav gari jārēķina, ka sekojot iepriekš minētiem, piedodiet, sviestiem, var uzvarēt vismazāk piemērotais kandidāts „Kretinus Maximus”, ko Latvijas politikas vēsture pazīst ar nosaukumu – lielākais kretīns. No tā ceļas divi lieli ieguvumi.

Pirmais – tiek samulsināti dažādi populisti, oligarhi un ārvalstu specdienesti. Otrkārt, būs pilnīgs pamats sacīt – mēs taču teicām, ka tā būs. Lūk, kas iznāk ja dod jefiņiem iespēju virzīt kandidātus.

Un galu galā – vai tad Prezidenta vēlēšanas un rezultāts ir pats galvenais. Galvenais – kam pieder naudas maks un kurš regulē pielaides šim naudas makam. Es jau sen teicu, ka tā ir. Un nupat saku, ka tas ir „Pilnīgs Sviests”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt