Līdz ar to jautājums ir – kā panākt, lai mēs politiku varētu ietekmēt arī pēc vēlēšanu dienas?
Viena no atbildēm, iespējams, skanēs jocīgi – ja ņem vērā plaši izplatīto un pamatoto nepatiku pret politiku.
Tomēr šī atbilde ir – apsveriet iespēju iestāties kādā partijā paši.
Es politiskajiem procesiem sekoju diezgan ilgi, tādēļ atļaušos iebilst pret priekšstatu, ka partijās visu nosaka to “spice” un sponsori. Es te neminēšu piemērus – jo tas nozīmētu saukt konkrētas partijas dienu pirms vēlēšanām – bet es saku, ka arī tā sauktie ierindas biedri spēj ietekmēt partijā, tātad politikā, notiekošo.
Otra atbilde skan – atbilstoši savai varēšanai un gribēšanai atbalstiet nevalstiskās organizācijas.
Mīļā miera labad atkal izvairīšos no konkrētiem nosaukumiem, tomēr ir tā, ka šādas organizācijas jau līdz šim ir spējušas vai nu piebremzēt kādus stulbus politiskus lēmumus, vai virzīt kādus saprātīgus priekšlikumus.
Visbeidzot – tikai nesāksim svētdien un jaunnedēļ veco labu strīdu žanrā “kurš idiots tādus idiotus ievēlējis?!”. Šāda attiecību skaidrošana tāpat neko nemainīs. Tieši otrādi – jo vairāk mēs kritizēsim vēlēšanu iznākumu kā citu nesaprātīguma izpausmi, jo lielāka būs vēlme citreiz vēlēšanās vairs nepiedalīties, un tad sākas apburtais loks.
Man dažbrīd liekas, ka politiķi ir ieinteresēti, lai pārējā sabiedrība uzskata, ka vēlēšanas ir visa sākums un gals, ārpus tām citu iespēju ietekmēt lietu kārtību nav. Nekā nebija. Iespējas ir, tikai jāsamierinās ar domu, ka tās prasa lielāku pacietību un laiku nekā izturēt priekšvēlēšanu trakumu dažu nedēļu garumā un tad tad aiziet nobalsot.
