Labrīt

Stoltenbergs: Svarīgi, ka NATO klātbūtni Latvijā apliecina daudznacionāla karavīru grupa

Labrīt

Komentārs. Ina Strazdiņa par NATO līderu attiecībām

PILNĪGS SVIESTS: pašvaldību izmaiņu prognozējamais apjoms un citas aktualitātes

«Pilnīgs sviests»: Vēlēšanas un paaudžu konflikts

Paaudžu konflikta izklāstu varētu sākt ar dažādos masu saziņas līdzekļos noklausītiem potenciālo vēlētgājēju vai negājēju citātiem.

"No vienas puses – līdz 40 [gadu vecumam] vispār nevajadzētu pašvaldībām klāt laist. Nevienu neklausa, smīn, dara pa savam... gluži kā tāds Putins!... Un no otras puses – visi (visi!) apsūnojuši un iekapsulējušies, vai korumpējušies un zog, vai abi kopā ..." – tie ir citāti no dažādu paaudžu priekšvēlēšanu tekstiem, kas raksturo šīs reizes "Pilnīgā sviesta" kūluma uzstādījumu – vēlēšanas un paaudžu konflikts. 

Nav jāiespringst, lai konstatētu, ka vecāku cilvēku Latvijā ir vairāk nekā jaunu. Tiesa, vidējais vecums Latvijā pēc 2016. gada datiem sievietēm ir 44,9 gadi, vīriešiem – 39,9, kas norāda, ka tik ļoti veci mēs nemaz neesam. No otras puses – vēlēšanu tiesības startē tikai no 18 gadiem, kas jūtami diskriminē jaunāko galu.

Dzirdēts par vēlēšanu tiesību vecuma cenza samazināšanu, mazāk par augšējās vecuma robežas ieviešanu, piemēram – kā sākas pensiju tiesības, tā beidzas vēlēšanu tiesības vai tamlīdzīgi. Bet tās visas, protams, palikušas tikai runas, un ir tā, kā ir.

Cilvēku solīdos gados, īpaši, piedodiet, dāmu ir daudz, un šis elektorāts arī noteic, ja tā var teikt, ģenerālo līniju, sevišķi jau reģionos. Tas nav ne labi ne slikti, tas ir fakts. Dāmas vienmēr ir arī disciplinētākas. Viņām retāk pazūd pases, vēlēšanu rītā mazāk sāp galva un tamlīdzīgi. Šis elektorāts ir gana drosmīgs, lai, piemēram, Mazsalacā pieļautu tikai 26 gadus vecā Harija Rokpeļņa iecelšanu mēra amatā. Starp citu, censonim ir lielas iespējas tikt nominētam arī otro reizi, jo konkurence pašvaldībā ir mazinājusies – 2013. gadā Mazsalacas novadā bija trīs saraksti, tagad ir tikai divi.

Tomēr kopumā tas vidējais latvietis, piedodiet, latviete ir gana konservatīva un vēlas, klasiķa vārdiem, "ka tik pa vecam paliek viss še mājās".

Uzstādījums atspoguļojas pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, kuru rezultātā nomainījās viena trešdaļa un savus amatus saglabāja divas trešdaļas vietvaru priekšnieku. Vēl vairāk – mēs zinām cilvēkus, kuri pašvaldības galvgalī ir ļoti, ļoti ilgus gadus. Negribētu lieku reizi reklamēt ļoti zināmos, bet var pieminēt Andreju Enci Babītē, Guntaru Velci Ērgļos, Ligitu Ginteri Jaunpilī, Aivaru Okmani Rundālē, bet visilgāk – no 1985. gada – Daugavpils novada pašvaldību vada Janīna Jalinska, kura balotējas arī tagad. Acīmredzot kaut kādi talanti tomēr vajadzīgi.

No otras puses – epitets par iesūnošanu vai Napoleona kompleksa iestāšanos arī nav no zila gaisa grābts. Vēl vairāk – dažam lielāku resursu apsaimniekotājam, ilgāku laiku vadot pašvaldību, iezīmējas uzspļaujoša un nicinoša attieksme pret kritiku un citādībām.

Tā var būt klaji aroganta un tuva rupjībām – kā Caunem Jelgavā vai Ušakovam Rīgā. Tā var būt smalkāk niansēta un aizplīvurota - kā Seskam Liepājā vai Bartaševičam Rēzeknē.

Kopumā šāda attieksme vienmēr izsauc pretreakciju un beigu beigās iemidzina paša lielsaimnieka uzmanību un nepieciešamību ieklausīties pat savu piekritēju konstruktīvos ieteikumos. Tad var nesaredzēt lielās kļūdas piezagšanos.

Tomēr vienkāršais, daudzu ielāgotais vēlēšanu algoritms par zināmo nelaimi, kas esot labāk par nezināmu laimi, ir pietiekami spēcīgs, lai izteiktu šādu prognozi: nomaiņas pašvaldību sastāvos būs mazliet lielākas nekā iepriekšējos gados, bet ilggadējie mēri savus amatus pārsvarā noturēs. Tomēr virknē lielāko pilsētu – Rīgā, Ventspilī, it īpaši Liepājā, Jēkabpilī – pozīcijas kļūs vājākas. Savukārt savdabīgais Jelgavas priekšnieks savu amatu saglabās ar vēl lielāku atrāvienu. Diemžēl nav sakarīgas alternatīvas.

Protams, katras vēlēšanas nes pārsteigumus, un tas vēlēšanu procesā ir pats interesantākais. Galvenais, lai rezultātā nesanāktu pilnīgs sviests.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti