Kārlis Streips: Kad politikāņi kļūst bīstami

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēdējo pāris dienu laikā esam bijuši liecinieki vairākām situācijām, kurās mūsu valsts politiķi ir kļuvuši tik bezatbildīgi, ka bezatbildība jau kļūst bīstama.

Būtiskākais no tiem ir jautājums par to, kas patlaban notiek Ventspilī. Kā Aivars Lembergs skaļi ir vēstījis, ka tur dislocēto NATO jūras spēku pārstāvji uzvedoties pagalam cūcīgi, tajā skaitā (tā pausts tvitera kontā) - "pašvaldības policijā fiksēts, ka sodītas 23 personas no NATO karakuģiem - 13 par alkohola lietošanu, 10 par nepiedienīgu uzvedību." 

Intereses pēc es piezvanīju uz Ventspils pašvaldības policiju un tur man paskaidroja, ka jā, nudien administratīvu pārkāpumu protokoli ir sastādīti 23 personām "no dažādiem kuģiem," kā to pateica policijas pārstāve, vien ar niansi, ka viena no šīm personām esot bijusi Latvijas valstij piederīga. Katrā gadījumā mans mērķis nav šādu rīcību mēģināt attaisnot. Latvijā ir likumi, ārvalstu ļaudīm tie ir tikpat saistoši kā vietējiem, un, ja NATO cilvēki lietoja alkoholu neatļautā vietā vai urinēja ne tur, tad tas ir administratīvs pārkāpums un tas ir sodāms. 

Taču Puzes ķeizaram ar tviteri vien nepietiek. Kā ziņots, viņš pat ir uzrakstījis depešu NATO ģenerālsekretāram ar aicinājumu oficiāli atvainoties par zaldātu uzvedību, jo "tā kā daļa militārpersonu ignorēja Latvijas Republikas likumus, viņu uzvedība drīzāk atbilst okupantu uzvedībai." Un vēl: "Ņemot vērā militārpersonu uzvedību un to, ka Ventspils ostā pietauvotie kuģi ir militāra tehnika ar attiecīgu bruņojumu, kurš var prognozēt, kādus draudus iedzīvotājiem var radīt militārpersonas, kuru rīcībā ir šāds bruņojums, ja tās ir tādā alkohola reibuma pakāpē, ka nespēj kontrolēt savu rīcību? Tāda izaicinoša un nepiedienīga vairāku NATO militārpersonu uzvedība liek aizdomāties, vai NATO ir Latvijas sabiedrības aizstāvji vai drīzāk drauds?"

Te nu ir sakāmas vairākas lietas. Pirmkārt, ja arī minētās militārpersonas brīvajā laikā ir uzvedušās ne tā, no tā absolūti neizriet, ka dienesta laikā kāda no tām būtu "tādā alkohola reibuma pakāpē, ka nespēj kontrolēt savu rīcību." Otrkārt, daudz nopietnāks jautājums par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir tas, ka pagājušajā nedēļas nogalē vairāki NATO zaldāti vienkārši tika piekauti un aplaupīti, tajā skaitā viens nīderlandietis nonāca slimnīcā ar pietiekami nopietniem ievainojumiem. Par tiem, kuri šos cilvēkus piekāva, acīmredzot Lembergam nav nekā sakāma, bet tas jau ir kriminālnoziegums, un ne jau NATO ļaudis paši sevi piekāva.

Vēl vairāk, kādā stabulē Lembergs te pūš? NATO klātbūtne Ventspilī ir saistāma ar operāciju, kuras ietvaros tiek meklēti un iznīcināti sprādzienbīstami priekšmeti Baltijas jūrā, kādi tur ir atradušies jau kopš Pirmā un Otrā pasaules kara. Vai pašvaldības cilvēks uzskata, ka labāk būtu, ja to nedarītu?  Savukārt plašākā nozīmē NATO tomēr ir un paliek mūsu valsts galvenais drošības garants, un tās pārstāvjus nodēvēt par "okupantiem" ar visu no tā izrietošo? Nu, labrīt!

Ir ļoti labi, ka valsts augstākās amatpersonas Lemberga izvirdumus ir nosodījušas pēc pilnas programmas. Valsts prezidents, tā vēsta viņa preses sekretāre, par tiem ir teicis šādus vārdus: "Ir jāizsaka nožēla par to, ka no amatpersonas izskan šāds viedoklis, kas starptautisko notikumu kontekstā rada iespēju destabilizēt situāciju Latvijā un raida aplamus signālus mūsu sabiedrotajiem NATO." Runādams par minētajiem uzbrukumiem pret NATO zaldātiem, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir atzinis, ka nav pieņemami, ja ārvalstu militārpersonas pārkāpj likumu, bet uzbrukumu kontekstā jāsaka, ka "es ceru, ka notikušais nav saistāms ar Aivara Lemberga bezatbildīgo, pilnīgi nepieņemamo retoriku par NATO (organizāciju, kuras dalībvalsts ir arī Latvija) un mūsu sabiedrotajiem. Tā pelna nepārprotamu nosodījumu. Bezatbildīgi izteikumi par NATO, velkot paralēles ar traģiskiem notikumiem mūsu valsts vēsturē, ir pretrunā Latvijas valsts drošības, mūsu tautas interesēm un vairo drošības risku pieaugumu."

Tieši tā. Un vēl pozitīvāk ir tas, ka to acīmredzot arī saprot politiskais spēks, kurš mūsu valsts politikā pirmkārt ir pazīstams kā Lemberga interešu aptekalētājs. Lemberga teikto skarbi ir nosodījis "zaļos zemniekus" pārstāvošais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kā tāda ir teikusi, ka minētos izteicienus tā individuāli nekomentēs, bet R. Vējoņa teiktais pārstāvot visas apvienības viedokli. Ja tā, tad ir pēdējais laiks ZZS lauzt savu sadarbības līgumu ar Lemberga Ventspils partiju, un katrā gadījumā ir laiks visiem ZZS cilvēkiem pārtraukt pat minimālākas runas par to, ka Lembergs kādreiz varētu kļūt par Latvijas premjerministru, kā to salīdzinoši nesen darīja, piemēram, Jelgavas mērs Andris Rāviņš. 

Pats Lembergs ir gaudies, ka pret viņu tiekot vērsts "politisks spiediens" ar mērķi liegt viņam runāt par "faktiem." Tā ir tipiski politikāniska reakcija, bet ir pilnīgi skaidrs, ka doma, ka NATO mūsu valstī ir "okupants" nav "fakts." Tas ir murgs. Piedevām, lai pilnīgāk demonstrētu saprašanu, ka ar Lembergu viss ir cauri, "zaļajiem zemniekiem" ir jāpārtrauc centieni torpedēt Krimināllikuma grozījumus, kuros ir paredzēta valsts amatpersonu ātrāka tiesāšana. Jā, viena amatpersona, kura patlaban tiek tiesāta ilgi un dikti, un ilgāk un diktāk ir tas pats Puzes ķeizars, bet pēc jaunākajiem notikumiem tas vairs nevar būt iemesls dīkstāvei vai aktīvai pretestībai pret tomēr ļoti nepieciešamiem grozījumiem. 

Otrs jautājums, kurā politiķis ir uzvedies elpu aizraujoši bezatbildīgi, lai neteiktu vairāk, ir iekšzemes jautājums. Kā zināms, 1. maijā beidzās moratorijs pret ārzemnieku tiesībām Latvijā pirkt lauku zemi, un patlaban vismaz teorētiski tas nozīmē, ka tirgus ir pilnīgi atvērts visiem Eiropas Savienības pilsoņiem pēc kārtas.  Kā jau tas mūsu politiskajā iekārtā ir ierasts, Saeimas "gudrās galvas" laikus nav varējušas izdomāt, ko ar to visu iesākt. Tikai vakar Saeima 2. (un ne pēdējā) lasījumā pieņēma grozījumus, nosakot, ka viena fiziska vai juridiska persona var iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mērķis ir novērst spekulāciju ar zemi, un tas nav nekas slikts.

Slikts un arīdzan pietiekami bīstams tomēr bija priekšlikums no deputāta Jāņa Dombravas - ļaut zemi iegādāties tikai to ES dalībvalstu pilsoņiem, kurās tiešo maksājumu apjoms par vienu hektāru lauksaimniecības zemes nav lielāks par to, kas tiek maksāts Latvijā.  Tas, ka tas būtu klajš Eiropas Savienības likumu pārkāpums, acīmredzot deputātu neuztrauc, tas esot "pašcieņas jautājums." 

Apzināti un tīši pārkāpt ES prasības nav pašcieņas jautājums, pareizi par to pateica deputāts Edvards Smiltēns: "Tas ir juridiskais huligānisms." Eiropas Savienības likumi un noteikumi nav brīvprātības jautājums, tie ir tādi, kādi tie ir, un tīšām tos pārkāpt iedomātas "pašcieņas" dēļ būtu gan muļķīgi, gan bīstami.  Paldies dievam, Saeimas vairākums to saprot un J. Dombravas priekšlikums vakar tika noraidīts. 

Taču te ir arī divi plašāki jautājumi. Pirmkārt, ja reiz Eiropā ir atvērts tirgus, tad tas ir atvērts tirgus. Bet otrkārt un daudz būtiskāk, ja arī Latvija nolemtu ignorēt ES noteikumus un pagarināt moratoriju kā tādu, tad kas īsti politikāņprāt tos laukus apsaimniekos?  Moratorijs pret ārzemnieku tiesībām šajā jomā ir pastāvējis visus pēdējos 10 gadus, un, lai arī to ir bijis pietiekami viegli apiet, ārzemniekam oficiāli pirkumu reģistrējot ar pašmāju uzņēmuma starpniecību, nav tā, ka visi Latvijas lauki ir apsaimniekoti un zeļ un plaukst. 

Tieši pretēji, nevienam nav noslēpums, ka teju vai katru nedēļu no reģistriem tiek svītrota atkal kāda apdzīvota vieta, jo tā vienkārši vairs nav apdzīvota, neviena tur vairs nav.  Manuprāt, ja tādās vietās kāds ārzemnieks vēlas nopirkt zemi un to apstrādāt, tad tas ir tieši apsveicami.  Patlaban likuma grozījumos ir paredzētas pirkuma pirmtiesības zemes kopīpašniekiem, nomniekiem vai zemes lietotājiem, kā arī personām, kuru īpašumam ir kopīga robeža ar izraudzīto zemes gabalu, pie tam arī jauniem zemniekiem un Latvijas Zemes fondam.  Paturot prātā, ka (atkal, kā jau tas mūsu politiskajā iekārtā mēdz būt) Latvijas Zemes fonds vēl vispār nav izveidots, lai tā būtu.  Ja ar šīm pirmtiesībām nākamajos gados tiks apstrādāts pēc iespējas vairāk zemes, tad lieliski.  Taču saku atkal - ar visu moratoriju pēdējo desmit gadu laikā daudzviet lauki ir pilnīgi tukši.  Kas liek domāt, ka tagad piepeši uzradīsies milzīgs skaits latviešu, kas gribēs pārkvalificēties par lauksaimniekiem?

Un pēdīgi, nemaz ne par kaut ko bīstamu:  Malači, Latvijas hokejisti!  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti