Inga Šņore: Imunitāte

Gripas laikā vārdam imunitāte ir krietni lielāka pievienotā vērtība nekā tajos gadalaikos, kad slimo izņēmuma kārtā. Bet manas pārdomas šoreiz ne par imunitāti pret gripu, bet gan par imunitāti pret aicinājumiem mainīt dienaskārtību un imunitāti pret iniciatīvas izrādīšanu. Jo kā gan citādi nosaukt to, ka daļa no kļūdām, problēmām vai pat labi nojaušams nesaimnieciskums, tiek sākts šķetināts un risināts tikai pēc tam, kad, ja tā var izteikties – pirksts iebakstīts acī. Turklāt imunitāte bieži ir tik laba, ka tas pirksts acī jāiebaksta vairakkārt.

Tieši pirms gada Veselības ministrijai prasīju, vai tā ir vērtējusi un vai tai nav radušās šaubas par ekonomisko izdevīgumu dažiem darījumiem starp Valsts asinsdonoru centru un tās azotē iemitinājušos privāto kompāniju „Baltijas Terapetiskais serviss” (BTS). Nē, nekā tāda. Viss tiek uzraudzīts likumā paredzētajos ietvaros un donoru centra lēmumi ir uzticami, - apmēram tāds bija skaidrojums. Pārliecinošs apliecinājums imunitātei. Šoreiz – pret iespējamiem jaunatklātiem apstākļiem, kas liktu rīkoties pretēji ieradumam un mainīt iepriekš ieņemto pozīciju. 

„Ko nozīmē vērtēt. Mēs pārraugam savas iestādes darbību. Valsts asinsdonoru centrs ir vērsies pie mums ar savu ierosinājumu, šos plazmas pārpalikumus izlietot šādā veidā, un Veselības ministrija to ir akceptējusi, jo ekonomiski šis ir acīmredzami izdevīgs darījums,” tā bija Veselības ministrijas atbilde „De Facto” 2012.gada februārī. Tolaik, pētot šo tēmu, „De facto” apšaubīja darījumu izdevīgumu valsts pusei un aicināja tos izvērtēt arī tādām iestādēm, kurām ir vairāk pārbaudes metožu un resursu kā sabiedriskās televīzijas raidījumam. Veselības ministrija nevienu nelūdza neko pārbaudīt. Un kāpēc gan lūgt, ja paši ir gana pārliecināti, ka viss ir kārtībā. Pietiek mazliet pievērt acis arī svētdienas vakarā, kad ēterā ir „De Facto” un pēc tam izlikties, ka nekā tāda jau nebija. Jo akurātāk iebāž galvu smiltīs, jo labāka imunitāte. 

Valsts Asinsdonoru centrs ir „radījis labvēlīgus apstākļus vienam uzņēmumam - SIA BTS, sniedzot tam maksas pakalpojumus par cenu, kas nesedz centra faktiskos izdevumus pakalpojuma veikšanai, iznomājot telpas, nepamatoti samazinot telpu nomas maksu esošā līguma darbības laikā, piegādājot izejvielu plazmas preparātu ražošanai par cenu, kas ir zem asins komponenta sagatavošanas pašizmaksas, līdz ar to nav guvis ieņēmumus vismaz Ls 228 850 apmērā.” Šis jau ir daudz svaigāks citāts no Valsts kontroles janvārī publiskotā revīzijas ziņojuma. 

Lietderības pārbaudi šī iestāde neveica pēc Veselības ministrijas lūguma. Tiesa gan – Veselības ministrija uzsver, ka tā nav likusi šai pārbaudei nekādus šķēršļus un revidentus ir atbalstījusi kā vien varējusi. Dīvaini jau gan tomēr būtu, ja viņi apgalvotu pretējo. Tomēr Valsts kontroles revīzijas ziņojums un tā citēšana medijos, bija kā atkārtota iebakstīšana acī, ka nu beidzot kaut kas tomēr ir jādara. Turklāt Valsts kontroles ieteikumu sadaļa Veselības ministrijai ir izpildāma „rekomendējoši obligāti” (kā savulaik šo ziņojumu daļu noraksturoja bijusī Valsts kontroliere).

Tā nu uz šo brīdi, faktiski gadu pēc pirmajām publiski izskanējušajām aizdomām, veselības ministre Ingrīda Circene ir uzdevusi „Valsts asinsdonoru centrā veikt dienesta pārbaudi, lai „nodrošinātu konstatēto pārkāpumu izvērtēšanu, atbildīgo amatpersonu noskaidrošanu un turpmāku iespējamo pārkāpumu novēršanu.” Laiks dots līdz 14.februārim.

No vienas puses – var jau teikt – kas tad tur, gads uz priekšu vai atpakaļ. Un, ja situāciju var mainīt, tad var jau būt, ka kaut kad tā arī mainīsies. Var jau arī piemetināt, ka labāk vēlāk nekā nekad. Un galu galā var jau arī atgādināt, ka vēl jau nav zināms, ko atklās dienesta pārbaudes laikā. Bet tam visam ir arī otra puse. Asins nodošanas process ir tāda veselības aprūpes joma, kas pamatā tomēr ir balstīta uz savstarpēju uzticēšanos starp donoru un asins savākšanas iestādi. Un šajā gadījumā tomēr ir bezgala labi, ja šai iestādei ir arī laba reputācija, kas ir viens no uzticēšanās stūrakmeņiem. Un jo ātrāka ir iepuvušo vietu dezinfekcija, jo augstākas cerības uz lielāku donoru atsaucību. Daudz un labu donoru nozīmē vairāk izglābtu dzīvību. 

Un vēl kāda nianse – BTS ir ieguvis būtībā ekskluzīvas tiesības piegādāt plazmas preparātus, pamatojoties uz argumentu, ka tie ražoti no Latvijā vāktas izejvielas. Šāda prasība iestrādāta pat valdības izdotos noteikumos. Šie preparāti ir ļoti svarīgi daudziem pacientiem ar smagām saslimšanām. Un ja reiz šī izcelsmes prasība ir bijusi tik svarīga, tad kāpēc to, ka neliela, bet tomēr daļa preparātu nav ražota no vietējas izcelsmes plazmas, atklāja Valsts kontrole nevis kāda no Veselības ministrijas struktūrvienībām vai tas pats Valsts asinsdonoru centrs? 

Donoru centrs paziņojumā presei uzsver, ka visi preparāti, ko centrs šobrīd (!!) iepērk, ir izgatavoti no vietējas izcelsmes plazmas. Bet kas bija iemesli, kādēļ tomēr bija ieklīdušas „svešas asinis”, vai tas nevar atkārtoties, vai iespējams izsekot, kurai slimnīcai (slimniekam) šie preparāti tikuši un kādus riskus tas nozīmē no lietotāja viedokļa – tas palicis noklusēts.

„Pacientiem nav pamata bažām par asins komponentu kvalitāti, bet donoriem - par asins sagatavošanu un pārstrādi kvalitatīvos, drošos un lietderīgi izmantojamos asins komponentos.” Tas ir citāts no preses relīzes, kas izplatīts pēc Valsts kontroles paziņojuma. 

Es ne tikai kā žurnāliste un sabiedrības pārstāve, bet arī kā regulārs asins donors, tomēr gribētu gūt pārliecību, ka šī sistēma reaģē iespējami ātrāk, ja ir kaut mazākās bažas par to, ka kaut kas nav kārtībā. Es gribētu redzēt, ka veselības aprūpes sistēma ir ieinteresēta nemitīgi uzlabot savu darbu. Un negaidīt, kad pazūd redze no regulāras iebakstīšanas ar pirkstu acī. Pagaidām gan viss liek domāt, ka sistēmā ir nostiprināta imunitāte pret pārmaiņām, nevis saslimšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt