Atis Klimovičs: Kā izvērtēt kara gaitu Ukrainā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krievijas izraisītās un atbalstītās militārās kampaņas rezultātus, kādi Ukrainā sasniegti šobrīd, var vērtēt dažādi.

Iespējams uzskatīt, ka lielvalsts ir parādījusi sava karaspēka iespējas un pārsvaru, jo soli pa solim kopš pagājušā gada vasaras krievi spējuši iesoļot dziļāk Ukrainas teritorijā. Vismaz klausoties Kremļa apskatniekus un dažādus „ekspertus”, var uzzināt, ka ukraiņi cietuši nopietnus zaudējumus, kas pārliecinot par krievu ieroču spēku, kam pretī nevarot turēties neviens – kur nu vēl ukraiņi. To visu papildina bandītiskā čekistu vidē izkoptā melošanas māka un Putins visai pasaulei pavēsta, ka Ukrainas armiju pieklapējuši parasti Donbasa vīri – ogļrači, atslēdznieki un šoferi. Pasaka un viss, jo Ukrainā taču norisinoties pilsoņkarš, bet Krievijas militāristu tur neesot.

Pretēja viedokļa aizstāvji uzskata, ka Doņeckas lidostas un Debaļcevas pilsētas aizstāvēšanu, kas beigusies ar abu šo objektu atdošanu, nenākoties uzskatīt par traģiskiem zaudējumiem. Gluži pretēji – tur ilgu laiku bijis piesaistīts liels daudzums pretinieka karavīru un tehnikas un nepārtrauktajos uzbrukumos tie cietuši ievērojamus zaudējumus. Šādā veidā iegūts laiks, aizkavēta iebrucēju virzīšanās vēl tālāk. Taču, iespējams, vēl svarīgāka ir gūta pārliecība par saviem spēkiem – beidzamā gada laikā Ukraina ir tikusi pie īstas armijas.

Dažs ukraiņu žurnālists un eksperts pat izsakās, ka tagad šai valstij esot pati spēcīgākā armija Eiropā. Par šādu izteikumu nevajadzēt smīkņāt: morālā ziņā – gatavībā aizstāvēt savu valsti - tā noteikti vērtējama atzinīgi. Turklāt tā vaigs vaigā sastapusies ar ļoti nopietnu pretinieku. To, šķiet, pat vajadzētu atzīt Berlīnē un Parīzē.

Ukrainas karavīri nav tik labi apgādāti kā viņu pretinieks, trūkst smago aizstāvēšanās ieroču – vajadzīgi tādi, ar kuru palīdzību būtu iespējams iznīcināt krievu tankus, bruņumašīnas un citas tehnikas. Ukraiņu žurnālists, komentētājs Sergejs Grabovskis laikrakstā „Deņ” min Somijas piemēru, kas 1939.-1940.gadā Ziemas karā noturējusies pret milzīgo PSRS pārspēku.

Taču arī vēlāk 1944.gada nelielā Somijas armija apturējusi Sarkano armiju. Toreiz vasarā šķitis, ka nekas vairs nespēšot apturēt padomju tankus ceļā uz Helsinkiem. Tomēr divi tūkstoši fauspatronu, kas saņemtas no Vācijas, devušas somiem iespējas dažu dienu laikā sadedzināt visus iebrucēju tankus un cienījami iziet no kara ar minimāliem zaudējumiem, saglabājot demokrātisku neatkarīgu valsti.

Vācija arī tagad varētu rīkoties līdzīgi, bet šoreiz kā demokrātiska un ekonomiski spēcīgākā valsts Eiropā, palīdzot citai demokrātiskai Eiropas valstij nosargāt savu neatkarību ar aizstāvēšanās ieroču piegādēm.

Pagaidām gan tas tiek kategoriski noliegts un kancleres kundze atteikumu ukraiņiem motivējusi pavisam absurdi, lūk, VDR vācieši miermīlīgi bez bruņotas cīņas gaidījuši abu Vāciju apvienošanos. Tieši tulkojot – Merkeles vēstījums ir tāds: ieročus nedosim, jo esam gatavi samierināties pat ar to, ka Putins sagrābj visu Ukrainu.

Tam nepiekritīs liela daļa ekspertu - Putinam nepieciešama tikai destabilizācija Ukrainā un, lai to sasniegtu, viņam būšot gana ar pašreizējiem iekarojumiem. It kā loģiski, taču arī šādai versijai trūkst apstiprinošu pierādījumu, kas balstītos kaut vai tikai ticamā informācijā par Putina nolūkiem.

Lai kādi tie arī būtu, visiem kā ukraiņiem, tā arī viņu sabiedrotajiem visderīgāk nodarboties ar savu aizsardzības spēju paaugstināšanu. Izskanējis viedoklis, ka tikai ar diplomātiskām metodēm vien nav iespējams apturēt karu. Šādu atzinumu izteicis bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Tas gan nenozīmē otru galējību – orientēšanos tikai uz militāru risinājumu. Drīzāk tas ir apliecinājums, ka vajag vienlaikus gan bruņoties, gan sarunāties (ar Kremli). Pēc iespējas izvairīties no konfliktiem, taču sargāt savus principus un būt gataviem aizstāvēties.

Līdz 28.februārim Kijevas centrā apskatāma kara laikam atbilstoša ekspozīcija – krievu armijai atņemtā kara tehnika un aprīkojums. Skaidrs pierādījums lielvalsts militārajai agresijai Ukrainā. Turklāt to sapratuši pat piecus sešus gadus veci bērni. Kāds piecgadnieks puika līdzīgi daudziem citiem arī uzkāpis uz tanka un pēc tam žurnālistam stāstījis, ka zinot, kas tas par tanku. Tas esot nogalinājis ukraiņu karavīrus. Zēns sūtot sveicienus un novēlējumu karavīriem, lai viņi sevi nosargājot. Putinam un viņa atbalstītājiem 80% Krievijas šovinistiski orientēto iedzīvotāju nav ne miņas, cik lielā mērā Ukrainas sabiedrība ir gatava aizstāvēties pret krievu iebrucējiem. Arī lielākā daļa krieviski runājošo ukraiņu. Jādomā, tas palīdzēs saglabāt valsti un, iespējams, ievadīs pārmaiņas Krievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti