Kad nobāl Velsa fantāzijas
Arī ceturtdaļfināla pāri bija tā savdabīgi salikušies. Vienā tikās divu Eiropas kaimiņvalstu komandas (Vācija – Francija) un otrā divi Dienvidamerikas kaimiņi (Brazīlija - Kolumbija). Otrajā spēļu dienā flāmiski runājošie kaimiņi (Beļģija un Nīderlande) spēlēja pret spāniski runājošajiem (Argentīna un Kostarika).
Četrās spēlēs tika gūti tikai 5 vārti, vidēji spēlē tikai 1,25. Spēles likmei augot, rezultativitāte krītas un pragmatisms aug. Arī tāpēc, ka komandu spēku samēri kļūst arvien līdzīgāki. Tiesa, atšķirībā no astotdaļfināla šoreiz trīs spēles beidzās jau pamatlaikā un tikai viena ievilkās līdz 11 m sitienu sērijai.
Pirmajās divās spēlēs – Vācija–Francija un Brazīlija–Kolumbija visi vārti tika gūti pēc standartsituāciju izspēles. Vieni ar 11 m soda sitienu (kolumbietis Hamess Rodrigess), vieni ar tiešo brīvsitienu (brazīlietis Dāvids Luiss), vieni pēc stūra sitiena izspēles (brazīlietis Tiagu Silva) un vieni pēc brīvsitiena izspēles. Uzvarētājiem rezultatīvi bija tikai... centra aizsargi. Vācijai – no slimības gultas izkāpušais Matss Hummels, bet Brazīlijai Tiagu Silva un Dāvids Luiss.
Pirmajās trijās astotdaļfināla spēlēs uzvarēja komanda, kas pirmā guva vārtus, un tas allaž notika pirmajā puslaikā. Vācijai un Argentīnai pietika ar šo vienu vārtu guvumu, bet Brazīlijai vajadzēja gūt vēl vienus. Ātri gūto vārtu iespaidā komandas sāka spēlēt piesardzīgāk un pragmatiskāk. Futbola skaistums no tā zaudēja, taču pragmatiķi uzvarēja.
Visai ceturtdaļfinālu loģikai ziloņa izmēra zirgābolu uzlika ceturtā spēle Nīderlande – Kostarika. Pie tā, ka brīnumus vārtos rāda Keilors Navass, jau bijām pieraduši, taču šoreiz tie jau sita pušu Herberta Velsa fantāzijas. Sita tik tālu, ka holandieši mača gaitā vienreiz (Veslijs Snaiders) trāpīja pa stabu un vienreiz (Snaiders) pa pārliktni un piedevām vēl vienreiz jau it kā tukšos vārtos lidojoša bumba pēc rikošeta no Jelcina Tahedas atsitās pret pārliktni un uzspurdza gaisā. Vienam mūžam par daudz!
Šajā spēlē ir gana interesanti salīdzināt arī abu komandu statistiku.
Nīderlande Kostarika
Bumbas kontrole 64 36
Stieni uz vārtiem (vārtos) 20 (15) 6 (3)
Stūra sitieni 11 1
Pārkāpumi 15 13
Dzeltenās kartītes 2 4
Aizmugures 13 2
Izvēlies savu preci!
Ar visu to arī pēc 120 minūtēm uz tablo palika 0:0. Ar to vēl brīnumi nebeidzās. Mirkli pirms papildlaika beigām Nīderlandes galvenais treneris Luiss van Gāls vārtos lika Timu Krulu, kas pirms tam izlasē bija aizvadījis tikai 5 spēles. 1,93 m, pleci šķūņa vārtu platumā. Pamēģini tādam aizsist bumbu garām. Kruls uzminēja bumbas lidojuma virzienu pēc visiem pieciem kostarikāņu sitieniem (!) un divus no tiem atvairīja. Navass savu meistarības limitu, šķiet, bija izsmēlis spēles laika. Taisnības labad, oranžie sita precīzi un spēcīgi. Šajā čempionātā jau vairākkārt „džokeri” bija spēlējuši svarīgu lomu. Kruls šoreiz - izšķirošu. Vai vēl vairāk – Luiss van Gāls, kas ar Krulu izvilka lielo lozi. Jo 11 m sitieni ir gandrīz kā loterija.
Tā nu sanāk, ka ceturtdaļfinālā iekļuva izlases, kurām ir pašmāju treneri. No 32 čempionāta komandām savējiem priekšroka tika dota 18 gadījumos. Pārējās 14 valstis izvēlējās citzemju speciālistus, nereti naudu nežēlojot. Kā, piemēram, Krievija par itālieti Fabio Kapello, Šveice par vācieti Otmāru Hicfeldu, ASV par vācieti Jirgenu Klinsmanu, Japāna par itālieti Alberto Dzakeroni.
Visvairāk šajā čempionātā trenerus „eksportēja” Vācija – trīs. Bez jau minētajiem arī Folkeru Finki, kas trenēja Kamerūnu. Ārzemēs strādāja arī trīs kolumbieši - ar Kostariku (Horhe Luiss Pinto), Hondurasu (Luiss Fernando Suaress)un Ekvadoru (Reinaldo Reuda). Toties Kolumbijas izlasi trenēja argentīnietis Hosē Pekermans... Argentīnas speciālists bija pie stūres arī Čīles izlasē (Horhe Sampajoli). Ārzemēs strādāja arī divi portugāļi – Irānā (Karloss Kveirušs) un Grieķijā (Fernandu Santušs). Līdz ar to šajā čempionātā galveno treneru amatos bija četri vācieši, trīs itālieši, argentīnieši, kolumbieši un portugāļi un divi bosnieši. Līdz astotdaļfinālam aizspēlējās trīs vācieši un trīs argentīnieši, ceturtdaļfinālā palika divi argentīnieši... Ko no tā var secināt? Tikai to, ja gribi kļūt par pasaules čempionu, izvēlies pašmāju treneri! Viņš vislabāk pazīst spēlētāju mentalitāti, viņam nav valodas barjeras, viņš niansēs zina vietējā futbola specifiku... Pasaules čempionātu vēsture to tikai apstiprina.
Kā zvaigznes dziest
To, ka Brazīlijā nespēlēs viena spilgta zvaigzne Zlatans Ibrahimovičs, kļuva zināms jau pērnajā rudenī, kad Zviedrija zaudēja Portugālei (pēc ilgāka laika finālturnīrā nav nevienas Skandināvijas komandas – pēdējo reizi tas bija pirms 32 gadiem). Ka svainojumu dēļ Brazīlija ies secen citām zvaigznē Frankam Riberī, Radamelam Falkao, uzzinājām neilgi pirms čempionāta sākuma. Ka finālā nespēlēs Krištianu Ronaldu, Andress Injesta, kļuva skaidrs pēc grupu turnīra. Tad sevi šim pulkam pievienoja arī Luiss Suaress. Pēc ceturtdaļfināla mājās brauc arī čempionāta rezultatīvākais spēlētājs Hamess Rodrigess. Tāds ir sports. Diemžēl, čempionāts beidzies arī brazīlietim Neimaram un argentīnietim Anhelam di Marijam. Iemesls – ceturtdaļfinālā gūtās traumas. Di Marija to ieguva gandrīz uz līdzenas vietas, bet Neimars – nevienlīdzīgā gaisa cīņā ar kolumbieti Huanu Sunjigu.
Bet vēl jau paliek Lionels Mesi, Manuels Noijers, Arjens Robens, Oskars un Ko. Viņi turpinās sarūpēt svētkus.
