Gandrīz nevajadzīga spēle?
12.VII 23:00 Par 3.vietu. Brazīlija – Nīderlande
Brazilia. Estadio Nacional, 68 009. 51:49
Spēlei par trešo vietu un sudraba medaļām (tieši tā – čempioniem tiek zelta, finālistiem – apzeltītas, 3.vietai – sudraba un 4.vietai – bronzas) ir tāds paģiru sindroms. Tiekas komandas, kas nupat zaudējušas, un šādus zaudējumus aizmirst nav viegli. Kā nule izteicies Luiss van Gāls, nav taču starpības pusfinālu zaudēt ar 1:7 vai 11 m sērijā, tāpēc spēlei neesot lielas jēgas. Holandiešiem varbūt arī nav, bet brazīliešiem šoreiz tomēr būs. Tikai uzvarot oranžos, kaut nedaudz varēs noskalot no mundieriem melno kārtu, ko uz tiem atstāja pusfināls. Jautājums, vai un cik lielā mērā brazīlieši būs atjēgušies no nokauta. Atbilde – sastāvā noteikti būs Tiagu Silva, un tā viņiem ir ļoti laba ziņa. Bet ne izšķirošā, jo, ja komanda tā saplīst, kā pēc pirmajiem zaudētajiem vārtiem pret Vāciju, tad mehānisma vaina jāmeklē ne tikai vienā zobratiņā. Pēdējās ziņas liecina, ka malā paliks ne tikai traumētais Neimars, bet arī pēdējos gados stabilais pamatsastāva vīrs Merselo un arī Maikons.
Holandiešiem spēku atjaunošanai atlika pavisam maz laika – tikai 45 stundas, kamēr brazīliešiem – 70. Starpība ir vērā ņemama. Interesanti, vai van Gāls kaut uz minūti vārtos neieliks trešo vārtsargu Mihelu Vormu, kurš vienīgais no 23 uz Brazīliju atvestajiem spēlētājiem vēl nav ticis laukumā? Ar šādu žestu van Gāls varētu skaisti atvadīties no izlases, pat turnīru pabeidzot ar diviem zaudējumiem.
Un vai tiks turpināta viena savdabīga tradīcija ar holandiešu līdzdalību? Pēdējās trijās finālturnīra spēlēs par „Man of the Match” allaž atzīts pretinieku komandas vārtsargs – astotdaļfinālā pret Meksiku Gilermo Očoa, ceturtdaļfinālā pret Kostariku - Keilors Navass un pusfinālā pret Argentīnu - Serdžio Romero.
Holandieši paši vien ir vainīgi, ka no Brazīlijas mājās brauks nevis kā čempioni, bet... Čempionāta maģija bija iedevusi Luisam van Gālam un Nīderlandes izlasei rokās pavedienu, kuru vajadzēja ievīt uzvaras karogā. Taču oranžie to līdz galam neprata izmantot. Paskaidrošu, ko īsti. Pusfinālā bija trīs agrākie čempioni – Brazīlija, Vācija, Argentīna, kā arī Nīderlande. Šī čempionāta maģiskā loģika bija tāda, ka vismaz viens čempions katrā kārtā krīt. Bija jau pilnīgi skaidrs, ka finālā arī būs viena komanda, kuras īpašumā jau ir tituls (uz to brīdi jau bija zināms, ka tie ir vācieši). Līdz ar to gadījumā, ja finālā spēlētu arī Nīderlande, tad ievērojot šo loģiku, čempioniem vajadzētu krist. Tātad Nīderlandei ceļš uz triumfu būtu brīvs.
Brazīlijai šī būs jau ceturtā spēle par 3.vietu. Bilance – 2 uzvaras (4:2 pār Zviedriju 1938. un 2:1 pār Itāliju 1978.) un 1 zaudējums (0:1 pret Poliju 1974.). Taču tad neviens no šīs spēlētāju paaudzes pat nebija dzimis. Pretēji ir Nīderlandes izlasē. Kad tās „senči” izspēlēja vienīgo maču par 3.vietu (1:2 pret Horvātiju, 1998.), visi no šīs komandas jau bija piedzimuši un iemācījušies staigāt.
Tikai vienreiz sudraba medaļu liktenis izšķīries pagarinājumā (1986.) un kopš 1974.gada šajās spēlēs gūti vismaz 3 vārti.
Tradīcija 24 gadu garumā?
13.VII 22:00 Fināls. Vācija – Argentīna
Riodežaneiru. Estadio do Maracana, 73 531. 52:48
Pasaules čempionāta finālspēlei ir gana daudz dažādu zemtekstu.
Politiskais. Pirmo reizi finālā tiksies valstis, kuru priekšgalā ir sievietes. Vācijā - Angela Merkele, Argentīnā - Kristina Fernandesa Kiršnere.
Reliģiskais. Patreizējais Romas pāvests ir argentīnietis Francisks, kas esot azartisks futbola fans. Joprojām dzīvs un vesels ir arī viņa priekštecis vācietis Benedikts, kas gan tik azartiski futbolam nesekojot, taču lietas kursā par visu esot gan.
Sportiskais. Vācija un Argentīna pasaules čempionātu finālā tiksies trešo reizi. Līdzšinējā bilance 1:1. Pasaules čempionātos kopumā bijušas 6 spēles: četras uzvaras Vācijai – 3:1, 1:0, 1:1 (4:2 11 m), 4:0 (2010.), viena Argentīnai – 3:2 un viens neizšķirts 0:0. Kopējā 20 savstarpējo spēļu bilance par labu Argentīnai – 9 uzvaras, 6 zaudējumi, 5 neizšķirti. Arī pēdējā mačā (pārbaudes spēle) pārāki bija argentīnieši – 3:1 (2012.).
Šajā reizē visai droši gribētos apgalvot, ka izkapts (Vācija – čempionāta rezultatīvākā komanda – kopā vārti, izslēgšanas spēlēs – 10) satiekas ar akmeni (Argentīna, kas izslēgšanas spēlēs nav ielaidusi nevienus vārtus, čempionātā kopumā -3). Tajā pašā laikā Vācijas izlasē ir viens no čempionāta drošākajiem vārtsargiem/aizsargiem Manuels Noijers un vēl visur paspējošie pabūt Filips Lāms un Matss Hummelss, bet Argentīnas izlasei ir vārtu gūšanas lielmeistars Lionels Mesi.
Nevajag pat 70 gadus senu vēsturi. Arī pirms 30 gadiem Vācijas izlasē nebija viegli iedomāties Miroslavu Klozi vai Lukašu Podolski, par Sami Kediru, Mesutu Ezilu un Džeromu Boatengu nemaz nerunājot. Pasaule un Vācija ir mainījusies. Argentīna gan ne. Retu reizi sastāvā ir Goikoečea, Olartikoečea. Ne vairāk...
Čempionāts ilgst jau vairāk par mēnesi, komandas aizvadījušas pa sešām spēlēm un kaulos, muskuļos un smadzenēs ir iekrājies nogurums. Turklāt vēl Vācijai bijušas 30 papildu minūtes, bet Argentīnai divi papildlaiki un vēl 11 m sitienu sērija. Un pie visa tā Argentīnai spēku atjaunošanai pirms fināla ir par 25 stundām mazāk nekā Vācijai. Spēlē, kurā daudz ko izšķirs sīkas nianses, tas ir ļoti būtisks arguments. Tam, ka Vācija pusfinālu vinnēja salīdzinoši viegli, otrajā puslaikā relaksēti pastaigājoties, bet Argentīna tērēja dārgās nervu šūnas pēcspēles sitienos no baltā punkta, gan nevarētu būt liela nozīme. Nervu šūnas tāpat neatjaunojas, bet Vācija uz pretinieku nenovērtēšanu parasti neiekrīt. Jo sevišķi jau finālā. Piedevām šoreiz Jogi ir izdevies izveidot ansambli, kas gan cīnās, gan spēlē, gan rāda raksturu. Un vārtus var gūt gan uzbrucēji (Tomass Millers, Miroslavs Kloze), gan pussargi (Sami Kedira, Andre Širle, Mesuts Ezils) un arī aizsargi (Matss Hummelss). Visus novaktēt grūti.
Argentīnas uzbrukumu noteikti stiprinātu Anhela di Marijas atgriešanās, tomēr arī Esekulels Leveci, Gonsalo Iguains, Serdžio Aguero kopā ar Mesi vienmēr bijis spēks. Zīmīgi, ka neviens Arentīnas izlases futbolists nespēlē Bundeslīgā.
Finālspēli tiesās itālis Nikola Ricoli. Viņa pēdējo darbu kontā ir 2013.gada Eiropas Čempionu līgas fināls, kurā triumfēja Minhenes „Bayern”. Taču „Vācijas uzvaras līnija” jau bija ierakstīta, jo bavāriešiem pretī bija cits vācu klubs – Dortmundes „Borussia”. Šajā čempionātā Ricoli ir tiesājis jau trīs spēles, tajā skaitā divas ar Argentīnas līdzdalību. Un abās Mesi un Ko uzvarēja, tāpēc viņi var uzskatīt, ka svilpe ir laimīgā mutē.
Abu izlašu treneru līdzšinējās biogrāfijas nav diez ko iespaidīgas. Alehandro Savelja gan ir nedaudz spēlējis Argentīnas izlasē, bet galvenā trenera funkcijas pilda tikai kopš 2001.gada – tātad pasaules čempionāta debitants. Jogi Joachims Lēvs Vācijas "Bundesmanschaft" nav spēlējis, toties viņam šis ir jau trešais čempionāts trenera postenī. Kā galvenajam otrais, jo 2006.gadā, lai arī bija labs tandēms, tomēr galvenais bija Jirgens Klinsmans. Diemžēl Lēvam līdzi velkas arī tāda kā neveiksminieka slava, jo kopš 2006.gada nevienu turnīru viņa vadībā Vācija nav uzvarējusi, kaut trīsreiz spēlējusi pusfinālā – divreiz Eiropas čempionātā un vienreiz pasaules čempionātā.
Ne mazāka motivācija vinnēt ir Lionelam Mesi, kuram trofeju gan ir daudz vairāk nekā Lēvam – olimpiskais čempions, Spānijas čempions, Spānijas kauss, Eiropas Čempionu līgas tituls, Eiropas Superkauss, Pasaules klubu kauss, „Zelta bumbas" ieguvējs, pasaules labākais futbolists, Eiropas labākais futbolists... Bet Pasaules kausa viņam vēl nav.
Vācija čempionāta finālā iekļuvusi jau astoto reizi un trīsreiz uzvarējusi – 1954.gadā Ungāriju 3:2, 1974.gadā un 1990.gadā Argentīnu 1:0. Zaudējumu ir nedaudz vairāk – 2:4 pret Angliju (1966.), 1:3 pret Itāliju (1982.), 2:3 pret Argentīnu (1986.) un 0:2 pret Brazīliju (2002.) Argentīnai šis būs ceturtais fināls – divas uzvaras (pret Nīderlandi 3:1 1978. un Vāciju 3:2 1986.) un divi zaudējumi (pret Urugvaju 2:4 1930. un Vāciju 0:1 1990.).
Finālspēlēs četrreiz uzvarētājs noskaidrots pagarinājumā un divreiz divcīņa ievilkusies 11 m sitienu sērijā. Garākā no tām bijusi 5:3. Pēdējā divdesmitgadē no pieciem turnīriem tikai divreiz pieticis ar 90+.. minūtēm, tikai vienreiz bijis vairāk par diviem vārtiem (1998. – Francija – Brazīlija 3:0). Rezultatīvākais fināls bija 1958.gadā – Brazīlija – Zviedrija 5:2, vēl trīs reizes bijis 4:2. Nevieni vārti no spēles nav gūti tikai vienreiz – 1994. Itālija – Francija.
Pasaules futbolā šobrīd ir divas valstis, kas pasaules čempionātā triumfējušais vairāk par trim reizēm – Brazīlija 5 un Itālija – 4. Ir interesanta sakritība – intervāls starp trešo un ceturto titulu abām izlasēm bija 24 gadi. Vācijai ir trīs trofejas un kopš 1990.gada, kad „alemāņi” pēdējo reiz uzvarēja, pagājuši 24 gadi...
Pēc pusfināla vācieši ne tik daudz priecājās par iekļūšanu finālā, cik nodarbojās ar satriekto brazīliešu mierināšanu. Lai pa īstam nomierinātu visu Brazīliju, viņiem finālā jāuzvar „Selecao” lielākie sāncenši – dienvidu kaimiņi argentīnieši. Arī tā ir medus karote darvas mucā, ja kaimiņam neveicas!
