Pirmajā kārtā notika trīs grandu spēles – Spānija pret Nīderlandi, Itālija pret Angliju un Vācija pret Portugāli. Šo sešu izlašu kontā ir 13 trofejas, turklāt Portugālei un Nīderlandei tādu nav. Tieši šajās divcīņas fiksēti iespaidīgākie rezultāti – 5:1 un 4:0. Pireneju pussalas bilance graujoša – 1:9!
Pirmajās 16 spēlēs tikai trijās gūti mazāk kā trīs vārti (un arī ar dažām iebildēm). Meksika – Kamerūna 1:0 (meksikāņi gan iesita vēl divus, kurus nepamatoti neieskaitīja), Nigērija – Irāna 0:0 un Krievija – Koreja 1:1. Kārtā kopā gūti 50 vārti – 3,11 vidēji spēlē. Populārākais rezultāts 2:1 fiksēts 6 spēlēs.
Pirmajā kārtā jau ir bijis gandrīz viss, ar ko futbols ir bagāts – hat trick Tomasa Millera izpildījumā, ātri vārti – amerikānis Klints Dempsijs izcēlies jau 29.sekundē, pieci 11 m soda sitieni (un visi realizēti), trīs noraidījumi, kompensācijas laikā izrauta uzvara, hrestomātijas grāmatās liekami vārtu guvumi, džokeru veiksmīgā iesaistīšanās spēlēs, vārtsargu fantastiska akrobātika. Bet bija arī vārtsargu dramatiskas kļūdas. Diemžēl arī vairāki savainojumi – par upuriem, sastiepjot muskuļus, visvairāk kļuvuši tie, kam spēles iekrita dienvidū vai agrā pievakarē, kad ir viskarstākais. Kad ķermenis izžūst, muskuļi kļūst trauslāki... Dievs nav mazais bērns. Kaut vai, piemēram, - otrajā kārtā jātiekas ASV un Portugālei, un pirmajā spēlē abās komandās pa diviem kritušajiem, kam čempionāts beidzies. Attiecīgi Mets Beslers, Žozi Altidors un Ugo Almeida, Fabio Kontrau.
Pirmajā kārtā negaidīti laba bilance ir tā dēvētajai CONCAAF zonai – trīs uzvaras (ASV, Meksika un Kostarika) četrās spēlēs. Četras uzvaras sešās spēlēs ir allaž favorītu pulkam pieskaitītajiem dienvidamerikāņiem. Toties nav veicies Āzijas/Okeānijas un Āfrikas komandām – attiecīgi 2 punkti četrās spēlēs un 4 punkti piecās spēlēs. Lielākie pārsteigumi ir Kostarikas uzvara pār Urugvaju, jau mazāki – Nīderlandes pārliecinošā uzvara pār Spāniju un vēl mazāks – ASV panākums pret Ganu un Irānas neizšķirts ar Nigēriju. Citādi viss atbilstoši rangam un prognozēm.
Diemžēl jāturpina sūkstīties par tiesnešu nepārliecinošo sniegumu. Nemazinot Vācijas izlases iespaidīgo kolektīvo spēli, jāpiekrīt arī Portugāles izlases galvenajam trenerim Paolu Bentu, ka daļa vainas par smago zaudējumu jāuzņemas arī mača arbitram Miloradam Mazičam no Serbijas. Gan tad, kad par Mario Geces nogāšanu piešķīra 11 m soda sitienu, gan tad, ka noraidīja Pepi. Jā, Gecem bija kontakts ar portugāļu aizsargu, taču ne tik ļoti... No otras puses, tagad tikai retu reizi pretinieks soda laukumā tiek nopļauts tā, ka pats neceļas.
Gribas teikt, ka šajā mačā Tomass Millers izcēlās ar gandrīz pokeru, jo guva trīs vārtus un tieši viņš izprovocēja Pepi. Tobrīd jau tā spēle bija ārā no portugāļu rokām un nervi neizturēja vienam no azartiskākajiem. Vāciešiem filmu industrija nevar sacensties ar Holivudu vai Bolivudu, taču Millera sniegums lomā bija lielisks. It kā kāja būtu norauta. Šāds spēles pavērsiens pavisam no līdzsvara izsita arī Krištianu Ronaldu. Vīriešu veļas reklāmā viņš izskatās daudz pārliecinošāks. No otras puses, ASV – Ganas mačā zviedru soģis Jonass Eriksons bez bažām varēja noraidīt arī Saliju Muntari, kas amerikāni paņēma aiz rīkles. Taču apmierinājās ar stingru pirksta pakratīšanu abiem. Ja runā vēl par tiesnešiem - to, ko viņi iedeva brazīliešiem, paņēma no valodas brāļiem portugāļiem. Dzīvē viss mēdzot būt līdzsvarā. Jo sevišķi, ja zina, ka vācu leģenda Francs Bekenbauers uz laiku diskvalificēts no futbola.
Nedomāju, ka Mazičs bija kādas komandas pusē. Vienkārši tā sanāca, un labāk viņš nevarēja. Tāpēc pie visas šīs jezgas ap tiesnešiem kārtīgs „buližņiks” jāmet FIFA dārziņā, jo tā visur, tikai ne pie kases mēģina tēlot demokrātiju. Arī tiesnešu izvēlē. Bez jelkādiem āriskiem aizspriedumiem, taču Togo vai Surinamas tiesneši reti kad būs gatavi kaut vai tikai uz līnijas tiesāt šāda līmeņa mačus, nerunājot par darbību laukumā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka viņu pieredze, tiesājot vietējos čempionātus, ir pavisam atšķirīga no to soģu prasmes, kas regulāri vada Bundeslīgas vai Seria A spēles. Protams, arī šo līgu pārstāvji ir tikai cilvēki un var kļūdīties, taču viņi ir daudz rūdītāki un arī krietni gatavāki augstas intensitātes, ātra tempa un negaidītu situāciju spēlei. Kamēr mazāk pieredzējušie apjūk, jo viņu praksē reti gadās, ka spēlētājs var iedot ļoti meistarīgu piespēli 40 m tālu uz priekšu un - ej nu šādā situācijā, kad visu izšķir sprīdis, fiksē (vai nefiksē) aizmuguri,... Tieši tāpēc FIFA būtu jākļūst mazāk demokrātiskiem un no vadošajām līgām (valstīm) jāļauj deleģēt vairākus tiesnešus. Latvijas vai Lietuvas tiesneši taču nevada šāda līmeņa spēles! Kāpēc jāļauj to darīt citiem viņu un vēl zemāka līmeņa amata brāļiem?
Jau pirmajās 16 spēlēs fiksētas 3 „pašnāvības”, ieskaitot divas rekordātrās. Pirmā krita jau pirmās spēles 11.minūtē, kad „izcēlās” brazīlietis Marselo. Ātrākā pienākas bosnietim Saedam Kolasinacam 3.minūtē (2:08). Savukārt, unikālā – Hondurasas vārtsargam Noelam Valadaresam un tās fiksēšanai ņēma talkā jaunās tehnoloģijas, kas gan izpelnījās abu treneru Luisa Suaresa un Didjē Dešampa kritiku. Šoreiz pavisam noteikti gribētu iebilst par vārtu autorības piešķiršanu Valadaresam. Viņš neienesa bumbu savos vārtos. Drīzāk tomēr hat trick šajā mačā bija pelnījis Karims Benzemā, jo bumba pēc viņa sitiena atsitās pret stabu, tad pret vārtsarga roku (bet arī tikai vienreiz) un pabija aiz līnijas. Tad jau arī Brazīlijas – Horvātijas mačā pēc Neimara izpildītā 11 m soda sitiena par vārtu autoru var uzskatīt Stipi Pletikosu, jo viņš pēdējais pieskārās bumbai un vēl vairāk krievu Igoru Akinfejevu, kas pēc viena no daudzajiem Lī tālšāviena bumbu patiešām gandrīz ienesa vārtos... Par laukuma spēlētājiem skaidrs, bet attiecībā uz vārtsargu piezīme „savos vārtos” varētu būt tikai izņēmuma gadījumos. Kā, piemēram, jau patālā vēsturē, kad Maskavas CSKA vārtsargs Leonīds Šmucs reiz plaši atvēzējās, lai izmestu bumbu laukumā, bet spēcīga vēja brāzma to „izrāva” no rokas un pārripināja pāri vārtu līnijai. Šādā reizē vairs nav citu variantu....
Pirmajās spēlēs pavisam nav pārliecinājušas Spānijas, Portugāles, Urugvajas, pirmajos puslaikos arī Beļģijas un Ganas izlases. Spāņi ar savu klasisko taktiku laikam vairs nevienam nav pārsteigums, turklāt komandas kodols neglābjami noveco. Portugāle pārāk lielu uzsvaru liek uz Ronaldu, cerot, ka viņš visu atrisinās - ja ne ar labo, tad ar kreiso kāju. Urugvajai laikam jau tomēr ļoti tika gaidīts Luiss Suaress un pirmajā mačā viņa ļoti pietrūka, bet Djego Furlans vienkārši kļuvis par 4 gadiem vecāks... Likās, ka tieši Ganai starp afrikāņiem būs labākā izlase, jo tai netrūkst augstas klases spēlētāju – Gians, Esjēns, Muntari. Taču tās spēle bija visai vienveidīga, jo kombinācija beidzas ar centrējumu soda laukumā. Tur ganiešu uzbrucējiem ne pret vienu grupas komandu nebūs auguma pārsvara un var cerēt vienīgi uz ātrumu... Pēc divu čempionātu izlaišanas finālturnīrā atgriezusies Beļģija un tika pieskaitīta favorītiem, taču pirmā spēle pirmajā puslaikā pret Alžīriju bija pat ļoti neizteiksmīga. Varbūt tāpēc, ka tīri vizuāli Alžīrija bija eiropeiskāka nekā „sarkanie velni”, kas bija pavisam melni. Jā, nepārsteidza arī Krievija, kaut tieši to trenē finālturnīra vislabāk apmaksātais speciālists Fabio Kapello. Korejieši atstāja sakarīgāk organizētas komandas iespaidu.
Pēc pirmās kārtas vietu finālā būtu pelnījuši Nīderlandes un Vācijas futbolisti. Taču, pat ja tā būs, līdz tam vēl piecas spēles, kas daudz ko var mainīt.
Turnīra tabulas pagaidām nav lielas vajadzības zīmēt, jo neviens no uzvarētājiem vēl nav astotdaļfinālā un neviens no zaudētājiem nav spiests pakot koferus mājupceļam... Viss vēl var būt...
Grimstot nostalģiskās pārdomās, vienu no superspēlem Vācija – Portugāle TV ekrānā skatījos Portugālē. Tieši 10 gadus pēc Latvijas līdzdalības Euro 2004 finālturnīrā... Jā, var tikai pabrīnīties, cik netalantīgi mēs esam izmantojuši to gadu iespējas. Līdz ar to arī mūsu futbols šobrīd ir tur, kur ir. Ko tur lai izdara Marians Pahars?
