Arturs Vaiders: Ne viss garšo kā šokolāde

Latvijas futbola sezonai galīgs punkts tiks pielikts 21.decembrī. Gan ne vairs laukumā, bet uz parketa grīdas, jo kļūs zināms arī 2015.gada Labākais futbolists. Līdz tam spēlētāji būs atpūtušies un jau sāks domāt par pavasari un zaļu zāli. Savukārt klubu vadībai  mapītēs būs jāsaliek visi nepieciešamie dokumenti, lai saņemtu licenci. Var izrādīties, ka ne visi atbildīs Virslīgas prasībām. Lielākās iebildes varētu būt pret daudzkārtējiem Latvijas čempioniem "Skonto", kam iekrājies paliels parāds pret spēlētājiem un kluba personālu. Bet naudas zem ābeles nav.

Kāda būs Virslīga 2016?

Nākamgad Virslīgā plānotas astoņas komandas - "FK Liepāja", "Skonto", "FK Ventspils", "FK Jelgava", Jūrmalas "Spartaks", "FK Daugavpils" un "Metta/LU", kas pārspēlēs ar "Valmiera Glass/BJSS" saglabāja vietu Latvijas elitē. Kāds ir optimāls komandu skaits Virslīgā, par to var gana daudz un asi diskutēt.

Nemaz nepiekrītu viedoklim, ka astoņas komandas Virslīgā ir maksimums, ko "Bolivārs var panest". Jau nākamgad tur varētu spēlēt arī 10 klubi - kaut vai valmierieši un Rīgas Futbola skola (RFS). Diez vai viņi sagādātu lielas problēmas "FK Liepāja" vai "FK Jelgava", taču "Metta/LU" un "FK Daugavpils" čempionāts kļūtu interesantāks. Trīs vai divas (tik daudz bija šiem klubiem) uzvaras sezonas laikā nevairo komandas kopējo cīņassparu. Turklāt, gan "Valmiera Glass", gan RFS ir gana laba infrastruktūra - stadions, treniņlaukums, jaunatnes komandas. Visai droši var apgalvot, ka, ja komandas spēlētu Virslīgā, tad augtu arī pieejamais finansējums no ģenerālsponsora vai pašvaldības un būtu iespēja piesaistīt arī vairākus labus spēlētājus. Tiesa, Valmierai sāk iezīmēties galvenā trenera problēma. Gatis Ērglis vairākās futbola jomās ir labs speciālists, taču kā galvenais īsti nevelk...

Turklāt nevar nemaz izslēgt, ka līdz martam Valmiera būs Virslīgā.

Izskatās, ka "Skonto", kamēr netiks nomaksāti parādi,  nebūs viegli iegūt Virslīgas licenci. Ja vien atkal neiedarbosies draugu būšana. Taču tā būtu kārtējā necieņas izrādīšana pārējiem klubiem, kas godīgi pilda saistības pret spēlētājiem un sadarbības partneriem.

Varbūt tieši ar šo klubu iesaistīšanos Virslīgas iesaiņojums nedaudz uzlabotos. No astoņiem Virslīgas klubiem nākamajā sezonā bez savas bāzes būs ne tikai "Metta/LU" un "Spartaks", bet arī "Dinamo".  Spēlēšanu skolu sporta laukumos ir ka avīzē ietīta siļķe uz ar alu nolieta bērza kluča. Bet bez savas bāzes grūti piesaistīt fanus. Un tādas nebūs arī "Dinamo". Bet "Skonto" arī ar bāzi 20 gadu laikā netika pie cienīga fanu pulka. Tāda ir tā dzīve Rīgā.

Kā iesaiņot to, kā nav?

Salīdzinājumam. Arī ieskatoties Eiropas vadošo līgu turnīra tabulās, redzam, ka punktu starpība starp līderiem un pastarīšiem ir gana liela. Daži pagājušās sezonas fakti. Portugālē uzvarēja "Benfica" - 34 spēlēs 85 punkti, priekšpēdējā vietā "Gil Vicete" 23 punkti (4 uzvaras), pēdējā "Penafiel" 22 (5 uzvaras). Spānijā triumfēja "Barcelona" 38 spēlēs 84 punkti, pēdējā vietā "Cordoba" 20 punkti (3 uzvaras). Premjerlīgā 1.vietā "Chelsea" 36 spēlēs 87 punkti, pēdējā vietā "QPR" 30 punkti (8 uzvaras). "Serie A" uzvarēja "Juventus" 34 spēlēs 87 punkti, priekšpēdējā vietā "Cesena" 24 punkti (4 uzvaras), pēdējā vietā "Parma" 19 punkti. Bundeslīgā 1.vietā "Bayern" 34 spēlēs 79 punkti, priekšpēdējā vietā "Freiburg" 34 punkti (7 uzvaras), pēdējā "Paderborn" 31 (7 uzvaras), Francijas "Ligue 1" uzvarēja "PSG" 38 spēlēs 83 punkti, priekšpēdējā vietā "Metz" 30 punkti (7 uzvaras), pēdējā "Lens" 29 punkti (7 uzvaras). Tomēr arī šāda līmeņu atšķirība nerosina komandu skaitu samazināt.  Būs tādi, kas cīnīsies par medaļām, tādi, kas uz tām nepretendēs, bet pabojās nervus līderiem un saņems pa pērienam no pastarīšiem, un arī tādi, kam uzdevums būs neizkrist uz zemāku līgu.  

 Mūsu klubu sniegums Eiropas kausos aizvadītajā sezonā bija cerīgs, taču kopējā UEFA rangā Latvija ir 42.vietā. Jā, lietuvieši un igauņi ir aiz mums, toties priekšā ir Lihtenšteina, Islande, Moldova. Aizvadītā sezona bija sekmīga, taču viens silts pavasaris neizkausēs Arktikas ledu. Tāpat kā cerība, ka ar vienu likumprojektu būs simtprocentīgi tīra spēle. Latvijā azartspēļu reklāma ir atļauta tikai to norises vietās, taču "Latloto" un "Bingo" izlozes gozējas pat TV ekrānos, bet "Olybet", "Optibet" reklāma ņirb  jau ne vienā viena interneta portālā un uz sporta komandu formām. Tātad likumu var viegli apiet ar līkumu. 

Un līgas līmenis jāvērtē ne tikai pēc tā, kādi leģionāri te spēlējuši, bet arī, kur spēlē pašmāju talanti. Kā redzam, Čempionu līgā nedaudz pie teikšanas tikuši Kaspars Dubra un Aleksandrs Cauņa, bet Eiropas līgā spēlē Andris Vaņins. Neviena mūsējā nav Eiropas Top 5 līgās. Bija Jānis Ikaunieks, taču tagad vairs netiek "Metz" sastāvā, un arī klubs vairs nav "Ligue 1". Vēl skumjāk klājas Artjomam Rudņevam, kas tik cerīgi sāka Bundeslīgas iekarošanu. Tagad, lūk, lasām, ka trīs Jūrmalas “Spartaka” spēlētāji, arī divi izlases kandidāti Edgars Gauračs un Nauris Bulvītis, mēģinās iekļūt Itālijas trešās līgas klubā... Līdz ar to aina nav tik cerīga, kā dažam liekas.

Ko līdzētu krāšņa spēļu programma Jūrmalas "Spartakam", ja Eirokausu spēles tam nācās aizvadīt... Jelgavā! Ja sezonas otro pusi komanda novilka līdz finišam. Var taču arī zaķu spiras salikt bundžiņā ar uzrakstu "Šokolādes bumbiņas". Vai tāpēc tās kļūs garšīgākas? Tas nenozīmē, ka par šiem blakusefektiem klubiem un arī Latvijas Futbola federācijai nevajadzētu rūpēties. Vajag un vairāk kā līdz šim. Paskatoties, kā to dara "FK Liepāja" vai "FK Jelgava".

Baltijas līga kā risinājums

Šis čempionāts tikai lieku reizi parādīja, cik nepieciešama būtu Baltijas līga. Piemēram ar 14 komandām - pa piecām no Latvijas un Lietuvas un četrām no Igaunijas. Ja jau reiz par kopēju līgu diskutē Čehija un Slovākija, un nupat šis jautājums aktualizēts Portugālē un Spānijā, tad Baltijas valstīm līdzīgs projekts būtu trīstik lietderīgs. 

Turklāt sezonas beigās var atstāt logu, lai izspēlētu katras valsts čempionu titulu. Pusfinālā varētu tikties 1. un 4., ka arī 2. un 3. labākā komanda. Tādā veidā nerastos problēmas arī ar pārstāvniecību Eiropas kausos (Latvijas kausa izcīņa saglabātos līdzšinējā formātā). Pēdējās vietas ieguvēji izkristu uz Nacionālo līgu, bet tās uzvarētāji iegūtu tiesības spēlēt Baltijas līgā.

Nacionālajā līgā varētu spēlēt 12 (vai 14) komandas, bet 1.līga būtu sadalīta pēc reģionālā principa - Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale. Šo līgu uzvarētāji izspēlētu, teiksim, divas ceļazīmes uz Nacionālo līgu. Šajā teorijā, protams, pastāv  modifikāciju iespējas. Galvenais būtu beidzot vienoties Baltijas klubiem. Ieguvēji būtu gan klubi, gan skatītāji. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti