Tad, lūk, Ventspils pludmalē šādas sacensības notika jau 19.reizi. Vismaz 19.reizi. Un nav nekāda nejaušība, ka tieši Ventspilī. Uzreiz teikšu, ka ar pašreizējo pilsētas mēru tam nav nekāda sakara! Toties Ventspilī dzīvo viens no četriem Latvijas olimpiskajiem `čempioniem šķēpa mešanā - Dainis Kūla. Un arī viņa treneris Māris Grīva. Un tā nav nejaušība, ka pie šo sacensību šūpuļa ir stāvējis Māris, bet Dainis joprojām met akmeņus Ventspils pludmalē. Jā, arī šoreiz akmeni meta gan olimpiskais čempions Dainis Kūla, gan labākais Latvijas šķēpa metējs pēdējā Eiropas čempionātā, gan pavisam jauni (un arī ne tik jauni) censoņi.
Lai kļūtu par olimpisko čempionu reizēm nepietiek ar talantu, milzīgu darbu un veiksmi. Jo arī citiem tas viss var būt un reizēm vēl vairāk naudas. Līdzīgu talantu, darbaspēju un veiksmes balstītu divkaujā bieži vien uzvar radošākais. Tāpat kā toreiz 1980.gada olimpiskajās spēlēs to spēja Dainis Kūla. Ko tik nebija izdomājis Māris Grīva, lai dažādotu treniņprocesu, lai to padarītu civilizētāku ziemas apstākļos, kas arī Ventspils ziemā bija ziemiski. Pie visa plašā radošuma klāsta klāt nāca arī akmens mešana - kā viens no treniņa elementiem. Lai arī tehniskas nianses ir gan šķēpam, gan akmenim. Abiem „jāuzsēžas uz gaisa spilvena”, taču abi to dara pa savam un katram ir nedaudz atšķirīga izmešanas tehnika. Tad, lūk, Dainis Kūla ar akmeni rokās trenējās daudz un daudz arī sasniedza.
Kad savulaik dzima doma pludmalē sarīkot sacensības akmens tālmešanā, arī olimpiskais čempions Dainis Kūla bija klāt, kaut šķēpu jau bija „pakāris vadzī”. Akmeni ir metis arī viens no pēdējās divdesmitgades unikālākajiem šķēpa metējiem pasaulē Ēriks Rags (135 m). Arī viņš Grīvas audzēknis. Rags 20 sezonas pēc kārtas šķēpu metis tālāk par 70 m, ar ko pietiktu čempiona titulam virknē Eiropas valstu, 17 sezonas tālāk par 75 m, 14 sezonas tālāk par 80 m, 9 sezonas tālāk par 83 m un 6 sezonas tālāk par 85 m!
Tagad šķēpu met arī Grīvas jaunākā meita Gundega. Varbūt patiešām Mārim izdosies piepildīt savu sapni un uz Rio aizbraukt kopā ar visām trijām meitām...
Reizēm arī vienkāršā rotaļā – akmens mešanā, ir iespēja saskatīt talantu, kas ar laiku šķēpa mešanā var aizsniegties līdz olimpiskajam pjedestālam. Varbūt šādas sacensības pat jāorganizē biežāk un pa visu Latviju. Zīmīgi, ka tieši ar šķēpiem bija atzīmēts nulles metrs un pēc sacensībām interesenti varēja pamēģināt arī kā lido šis smalkais olimpiskais rīks.
Bet vēl nedaudz par pašām sacensībām, jo šoreiz tika labots arī sacensību rekords, kas būs arī Latvijas rekords, jo citas sacensības akmens mešanā pie mums nenotiek! Bet varbūt tas ir arī pasaules rekords? Uzvarētājs Jānis Svens Grīva teicamos laika apstākļos akmeni (ja labi trāpa, vislabāk lido ieplakanie) aizmeta 146 m, par 4 m labojot iepriekšējo rekordu. Uzslavas vērti arī Monikas Leites 73 m, kas ne visām šķēpa metējām būtu pa rokai.
P.S. Ja par rekordu - Dainis Kūla ziedu laikos treniņā pie Melnās jūras esot aizmetis 152 m, taču tās nebija sacensības. Šoreiz viņam 86 m. 55 gadu vecumā.
P.P.S. Bet Mārim Grīvam, kas nesen nosvinēja 70, joprojām visa pamatā ir radoša pieeja – šķēpa mešanai un dzīvei, kurā sava vieta akmens mešanai, sava trijām meitām un dēlam, sava purva ainavai fotogrāfijās.
