Jau ir noskaidrojies, ka četras komandas – Brazīlija, Argentīna, Vācija un Nīderlande mājās nelidos plikiem kakliem. Medaļas tos rotās, bet atlikušās divas spēles dos atbildi uz jautājumu – kādas? Tikai pusfinālu uzvarētāji saglabās cerības uz Pasaules kausu.
Arī pusfinālos liktenis ir mēģinājis izveidot pārus, lai būtu kādas likumsakarības. Ģeogrāfiskas, sportiskas. Kaimiņi eiropieši – Vācija un Nīderlande – tiksies ar kaimiņiem dienvidamerikāņiem - Brazīliju un Argentīnu. Trīs no pusfinālistiem jau ir pabijuši pasaules čempionu godā – Brazīlija piecreiz, Vācija trīsreiz un Argentīna divreiz. Holandieši trīsreiz spēlējuši pusfinālā (pēdējo reizi pirms četriem gadiem Dienvidāfrikā), taču pašā virsotnē ne reizi nav izdevies uzkāpt – ne Johanam Kruifam un Ko, ne Frankam Rijkārdam un Ko, ne Arjenam Robenam un Ko.
Vērīgākie jau ir piefiksējuši, ka šādi pāri, kādi tagad ir pusfinālos, pa reizei ir bijuši arī finālā. Argentīna ar Nīderlandi spēlēja 1978.gada finālā (3:1, pagarinājumā) un Brazīlija – Vācija 2002.gada finālā (2:0). Vēl vērīgākie būs ievērojuši arī to, ka 8.jūlijā Vācija (gan pirms 24 gadiem) trešo reizi (un pagaidām arī pēdējo) virs galvas cēla Pasaules kausu. Tiesa, izšķirošajā cīņā tika pārspēta cita Dienvidamerikas komanda – Argentīna. Vienreiz šāds zīmīgs datums jau nostrādāja – 4.jūlijā, kad vācieši pirmo reizi paņēma rokās „Zelta dievieti”, tika apspēlēta Francija. Ja jau likumsakarības strādā, tad līdz galam! Tas gan attiecas tikai uz Vāciju, jo citiem šādu zīmīgu triumfu 8. vai 9.jūlijā nav.
8.VII 23:00 Brazīlija – Vācija.
Beloorizonte, Estadio Mineirao; 62 547. 49:51.
Par uzvarām nereti nākas samaksāt bargu cenu, tāpēc brazīliešiem pusfinālā būs jāiztiek bez diviem šī čempionāta spīdekļiem. Neimara savainojums ir gana nopietns, lai vismaz pusfināls viņam ietu secen, bet Tiagu Silva spiests sēdēt malā divu nopelnīto brīdinājumu dēļ. No vienas puses, Brazīlijā futbols ir reliģija, tāpēc ir ļoti daudz labu spēlētāju un ir, ar ko aizstāt. No otras – ne katrs brazīlietis ir futbolists, un spožu talantu viņiem šobrīd nav nemaz tik daudz. Kaut vai uzbrukumā, kur pirmajās spēlēs Freds un Hulks bija gana lielā Neimara ēnā. Spožu zvaigžņu nav arī Vācijas izlases galvenā trenera Joahima Lēva rīcībā, tomēr viņu spēks ir komandas spēle. Organizētība, disciplīna. Arī spēja mācīties no savām kļūdām, kā tas bija pēc mača ar Alžīriju. Pret Franciju jau bija cita Vācija. Un vairs nav tik svarīgi, kā dzima pārmaiņas - vai tās izdomāja Lēvs ar palīgiem, vai viņi ieklausījās kā allaž gudro žurnālistu padomos. Jā, Filips Lāms cietināja aizsardzību (bet varbūt vēl vairāk to darīja Matss Hummels, kurš ne tikai guva vārtus, bet arī bloķēja vairākus bīstamus sitienus), taču tā nebūt nav marksisma dogma, ka arī šoreiz viņam tur jāpaliek. Un pat tāda dogma – uzvarētāji sastāvu nemaina – nevar būt dogma visiem gadījumiem. Ne tikai tāpēc, ka korekcijas var ienest savainojumi, kuru Vācijas rindās pagaidām gan nav daudz (Škodrans Mustafi) un arī taktiskās nianses.
Arī brazīliešu vadonis Luišs Felipe Skolari ir pieredzējis un viltīgs taktiķis un gan jau arī viņš mēģinās pārsteigt pretiniekus. Tas nekas, ka tagad viņam pietrūkst ļoti meistarīgu uzbrucēju – ikviens, kas laukumā ir gatavs gūt vārtus – pie sāncenšu soda laukuma regulāri ganās malējie aizsargi Marselu un Maikons (vai Dani Alvešs), bet standartsituācijās soda laukumā aiz triko jātur arī centra aizsargi. Pat ja atskaita Neimaru un Tiagu Silvu, tāpat 12 brazīlieši ir rūdījušies Eiropas līgās (divi arī Bundeslīgā) un eiropeiskā kārtība viņiem ir labai zināma. Vācijas izlasē nospiedošs vairums nāk no Bundeslīgas, un tur teju vai katrā komandā ir kāds brazīlietis (pēdējā divdesmitgadē cauri Bundeslīgai izgājuši vairāk nekā 130 brazīlieši), tāpēc arī viņu spēles maniere un mentalitāte katram vācietim ir labi zināma.
Ceturtdaļfinālā Vācija un Brazīlija uzvarēja, lielā mērā pateicoties standartsituācijām, jo pat pretinieku treneri atzina, ka tās ir viņu vājā vieta. Šoreiz izkapts var atdurties akmenī – abi divi labi. Abām komandām nav vāju vietu.
Brazīlijas nelielu pārsvaru aizsardzībā vācieši var kompensēt ar vārtsarga Manuela Noijera meistarību un uzbrucēju pulciņu. Kurš šoreiz būs smailē, laikam zina tikai Yogi – Joahims Lēvs. Būtu taču simboliski, ka pasaules čempionātu rezultativitātes rekordu, kas pieder brazīlietim Ronaldu (15 vārti), tieši mačā pret Brazīliju labotu Vācijas polis Miroslavs Kloze, kam jau arī ir 15.
Vācija jau ceturto reizi iekļuvusi pusfinālā, taču tas viņiem nav nesis laimi – iepriekšējās trijās reizēs fināls sasniegts tikai reizi, bet arī ne pati virsotne. Brazīlieši pēdējo reizi labāko četriniekā bija pirms 12 gadiem un tad arī pēdējo reizi triumfēja. Kā mēdz teikt, izdevības izmanto daudz labāk.
9.VII 23:00 Argentīna – Nīderlande.
Sanpaulu, Arena de Sao Paulo, 65 807; 49:51.
Daudz netrūka, lai Nīderlande kļūtu par upuri futbola loģikai – uzvar nevis tas, kas visvairāk kontrolē bumbu, sit pa vārtiem, bet tas, kas gūst vairāk vārtus. Amsterdama, Roterdama un Surinama dzēra validolu un korvalolu, kamēr oranžie iekļuva pusfinālā.
Argentīna par uzvaru pār Beļģiju samaksāja ar aizvien labāk spēlējošā un čempionātā pa vārtiem visvairāk sitošā Anhela Di Marijas nonešanu no laukuma. Lionels Mesi no visām zināmajām zvaigznēm Brazīlijas laukumos spīd visspožāk, tomēr arī viņš nav Mesija (ja būtu, tad jau pirmajā dienā argentīniešiem varēja iedot Pasaules kausu – īsto, ne to, ko veikalā var nopirkt par apmēram 70 eiro). Viņš ir tikai gandrīz Mesija. Čempionāta sākumā pats sita bumbas vārtos, kad pretinieki saprata – bez Mesi noturēšanas uz uzvaru cerēt naivi un, viņu mēģinot pieskatīt divatā un trijatā, brīvas kājas ieguva citi – pret Šveici vārtus guva Di Marija, pret Beļģiju – Gonzalo Iguains. Tam gatavi arī citi, jo arī oranžie saprot, tikai „apklājot Mesi”, ir varianti.
Holandiešiem nav viena izteikta līdera, taču ir labs pulciņš patiešām meistarīgu spēlētāju – sākot ar Arjenu Robenu uzbrukumā. Nav tā, ka viņš prot spēlēt tikai ar kreiso kāju! Un pat ja būtu - kā viņš to dara! Bet vēl jau meistars trāpīšanā pa vārtu konstrukcijām ir Veslijs Snaiders, ir Robins van Persijs – atļaušos apgalvot, ka tieši viņš ir čempionāta pagaidām skaistāko vārtu autors (Hamess Rodrigess, Andrea Širle, Luišs Gustavo, Lionels Mesi, Arjens Robens cīnās tikai par otro vietu). Ir Dalijs Blinds, kura šedevriskās piespēles mačā pret Spāniju joprojām daudzi atceras.
Tagad jau futbola pasaule ar nepacietību gaidīs, ar ko vēl pārsteigs Luiss van Gāls. Klāsa Jana Huntelāra uzlaišanu laukumā pret Meksiku par lielu meistardarbu gan nevajag nosaukt, jo spēle (precīzāk, pēcspēle) pret Kostariku parādīja, ka no 11 m atzīmes prot sist arī citi. Vārtsargu rokāde jau bija kaut kas oriģināls, kas beigu beigās glāba Nīderlandes reputāciju un otro reizi pēc kārtas iecēla pusfinālā. Vai iecels arī finālā?
No šis divcīņas treneriem Luiss van Gāls jau ir plaši apdziedāts, kamēr Argentīnas galvenais treneris Alehandro Zabella klusi dara savu darbu. Varbūt šis „kurmis” uzcels tādu „māju”, pret kuru aizķersies Robena kreisā kāja vai van Gāla kārtējā teorija...
Un vēl – jau ne reizi minēts, ka futbolā kā nevienā citā spēlē svarīgs ir veiksmes faktors un nav tik svarīgi, vai tas parādās vārtu staba vai līnijtiesneša kļūmes izskatā, fiksējot aizmuguri. Ceturtdaļfinālā viens trāpījums izšķīra visu, un nav pamata domāt, ka pusfinālos būs citādi. Bet, protams, var gadīties arī citādi, jo tas ir Viņa augstība FUTBOLS!
