Arturs Vaiders: Kā tikt uz augstāko līgu?

Kamaniņu sportā vīriešiem labāko sešiniekā iebrauca tikai četru triju valstu – Vācijas, Krievijas un Itālijas sportisti. Tā ir sava veida augstākā līga, kurai vēl varētu pievienot arī Austriju,  ASV un Kanādu, kas sevi labāk varētu parādīt dāmu un divnieku sacensībās. 

Kāpēc augstākā? Tāpēc, ka, salīdzinot ar pārējiem, ir citas iespējas tehnikas gatavošanā, kur tiek izmantotas kādas citiem līdz galam vēl nezināmas tehnoloģijas. Sacensībās, kur izšķir tūkstošdaļas, tam ir būtiska loma. Kā apstiprinājums šai domai – „augstākā līga” ātrāk veica abu sacensību dienu pirmos braucienus, kad daudz ilgāku laiku varēja veltīt slieču sagatavošanai. Pirms otrajiem pārtraukums ir neliels un tad ar viņiem jau var konkurēt. To savukārt parādīja arī Mārtiņš Rubenis, kas otrajā bija 7., bet ceturtajā pat 5.vietā. Mēģinājumi kaut kā novienādot visu valstu iespējas, lai uzvaras noteikšanā pirmais ir cilvēciskais, ne tehnoloģiskais faktors, līdz šim nav devuši rezultātus. Vāciešiem ir nozīmīga teikšana Starptautiskajā kamaniņu sporta federācijā (FIL), vācieši, ļoti iespējams, paņems visu zeltu šeit, Sočos, kas nozīmē, ka viņi ir ar visu apmierināti. Pārējās lielvalsts viņiem tur līdz. Latvija ir tūdaļ aiz tām, ar retām izredzēm uz brīdi iekļūt augstākajā līgā. Kā Turīnā, izcīnot bronzu, tas izdevās Mārtiņam Rubenim. Kā Vankūverā, iegūstot sudrabu, to paveica brāļi Juris un Andris Šici. Taču drīzāk tas ir izņēmums, nevis likumsakarība.

Pjedestāls vīru sacensībās ir loģisks. Felikss Lohs, kurš uzvārda dēļ vien te ir ļoti populārs, šobrīd ir stabili pārāks par visiem. Alberts Demčenko izmantoja savas trases priekšrocības. Bet titulētais veterāns Armīns Cēgelers arī ar lielo pieredzi augstāk par bronzu netika.

Mārtiņš Rubenis šeit „Sanki” trasē bija desmitais, kas ir viņa otrā augstākā olimpiskā vieta. Neviens brauciens neesot bijis perfekts, bet arī ar četriem perfektiem diez vai būtu bijis augstāk par 6.vietu. Arī to pats atzina. Viņš bija labākais no „pirmās līgas”, apsteidzot arī visus kanādiešus un amerikāņus. Tāpēc nav liela pamata skumt ne pašam, ne faniem. Zelts bija kā māneklis, lai divus gadus „ēstu zemi”. Arī to pats Mārtiņš atzina – tik nikni viņš neesot trenējies vēl nekad. Viņš izdarīja gandrīz visu, ko varēja. Paldies par to. Un, protams, par Turīnas bronzu!

Kamaniņu sportā cīņa par olimpiskajām balvām turpinās. Dāmu sacensībās uz lieliem panākumiem nevar cerēt, jo Elīza Tīruma un Ulla Zirne ir debitantes. Divnieku pirmajos treniņbraucienos teicami ir brāļi Šici, taču tie ir tikai treniņbraucieni, kas ne vienmēr pat tendenci parāda. Sacensības noslēgsies ar komandu mačiem, kas olimpiskajā programmā ir pirmo reizi. Mums par sliktu, arī tajos augstākajai līgai būs priekšrocības, jo slieces varēs gatavot cauru diennakti. Tāpēc atliek cerēt tikai uz izņēmumu no likumsakarības. Pirms starta uz pretinieku kļūdām cerēt nevajagot. Tā varot tikai savu laimi aizbaidīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti